Kārlis Konstantīns Kraukliņš  bija latviešu cilmes muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists, Gētes draugs.

Izdevis vairākas grāmatas, kurās ievietoja arī latviešu tautasdziesmas.

Dzimis Bauskas tirgotāja un birģermeistara Kaspara Valentīna Kraukliņa un viņa sievas Annas Šarlotes, dzim. Šrēderes, ģimenē.

Pirmo izglītību guva mājās pie privātskolotāja un lasīja daudz grāmatu, kuras viņa tēvs bija ieguvis, iegādājoties trīs privātās bibliotēkās.

Mācījās 

• Jelgavas ģimnāzijā (1809-1813),
• studēja medicīnu un filozofiju Tērbatas (1814) un 
• Berlīnes universitātēs (1815-1818).

1819. gadā Berlīnē apprecējās ar Karolīnu Vilhelmīni Pfeiferi.

No 1820. gada dzīvoja Saksijas karaļvalsts galvaspilsētā Drēzdenē, bija žurnālists, avīžu Dresdner Morgenzeitung (1827-1828) un Dresdner Abendzeitung izdevējs.

1823. gadā izdotajā Georga Manceļa spediķu grāmatā publicēta viņa zīmētā Johana Frīdriha Štefenhāgena ģīmetne.

1828. gadā viņš viesojās pie Gētes Dornburgā, kurš viņu raksturoja kā interesantu, prātīgu cilvēku ar labām literatūras zināšanām. Vēlāk Drēzdenes karaliskās bibliotēkas otrais, tad pirmais sekretārs (1833-1839) un Vēstures muzeja direktors (1839-1868). Ietekmēja Drēzdenes kultūras dzīvi, uzturēja sakarus ar Gēti, L. Tīku (Tieck), Šadovu (Schadow) un citiem literātiem.

1859. gadā uzdāvināja Kurzemes provinces muzejam savu grāmatu kolekciju.

 1868. gadā pensionējās sliktās redzes dēļ.

Miris 1873. gada 12. aprīlī Drēzdenē, apglabāts Sv. Trīsvienības kapsētā (Trinitatisfriedhof).