KĀRLIS LEMAIĶIS (10.03.1913.,Lažas pag. – 11.05.1938.,Rīgā, apbedīts Rīgas Raiņa kapos) – jurists, latviešu baptistu jaunatnes darbinieks, tulkotājs. Vecāki: Teodors Lemaiķis (Jēkaba dēls) un Anlīze Lemaiķe (dz. Runkovska).

Kristījies 1928. gadā.

Mācījies Liepājas ģimnāzijā (tag. Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā). 1933. gadā viņš absolvēja Latvijas Universitātes juridisko fakultāti un sagatavojās zinātniskajam darbam, jo bija saņēmis uzaicinājumu palikt Latvijas Universitātē kā mācībspēks.1937. gadā viņš papildināja zināšanas Sorbonas Universitātē Parīzē (Francijā). Viņa zinātniskais darbs bija veltīts Baltijas valstu savienībai (pabeigts 1938.gada sākumā). Daudzsološa bija viņa ieiešana zinātnes pasaulē. Vienlaikus ar darbu Latvijas Universitātē, K.Lemaiķis bija arī Darba kameras referents, strādājot pie Strādnieku aizsradzības likuma projekta un strādnieku izglītības programmas izstrādes. 

Daudzsološs Kārlis Lemaiķis bija arī garīgajā darbā. Viņš bija Rīgas Semināra draudzes padomes loceklis. Vairākas viņa publikācijas ir baptistu periodikā (piemēram, laikrakstā Rīta Stari).

Viņš prata vairākas svešvalodas: itāļu, franču, angļu, zviedru, vācu un krievu valodas. Tulkojis S.D.Gordona „Klusas sarunas ar Jēzu”, H.E.Fosdika „Lūgšanas nozīme” (daļu) u.c.

1937. gadā viņš piedalījās Vispasaules Baptistu Savienības (VBS) jaunatnes 2. Kongresā Šveicē. 

1938.gada pavasarī (25 gadu vecumā), strauji pasliktinoties veselībai devās mūžībā.

Avots:

1. Augusts Mēters. Darbinieki. Īsas enciklopēdiskas ziņas par latviešu baptistu draudžu darbiniekiem;

2. Jānis Tervits. Latvijas baptistu vēsture