Kārlis Līdaks

Pievieno šai personai bildi!

Diriģents, komponists, mūzikas pedagogs – komponējis koŗdziesmas, galvenokārt ar reliģiskās dzejas vārdiem. Divus gadu desmitus bijis redzamākais Latvijas baptistu draudžu koŗu diriģents.

Dzimis Rīgā 27. (15. pēc v. st.) 07.1893. Torņakalna dzelzceļa stacijas strādnieka ģimenē kā jaunākais no trim bērniem. Vecāki – tēvs Jēkabs Līdaka (Lihdak) un māte Anna, dzim. Ozols bijuši laukstrādnieki Kurzemes gub. Bauskas apr. Mežotnes pag., kas pārcēlušies uz Rīgu pēc laulībām 1887.

No bērnības mācījies vijoles spēli pie sava brālēna – kapelmeistera un vijolnieka, Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes jauktā koŗa vadoņa Alfreda Līdakas.

No 08.1902. mācījies Āgenskalna pilsētas zēnu sākumskolā (Гагенсговское городское мужское начальное училище, bij. Hagenshofsche Stadt Knabenschule).

Pēc 1.01.1906. veiktās četru Rīgas sākumskolu apvienošanas, 16.05.1906. nolicis gala eksāmenus un 1.06.1906. beidzis Rīgas pils. Švarcmuižas savienotās elementārskolas (Соединенныя Рижскiя городскiя начальныя училища въ Шварценгофскомъ школьномъ домѣ).

No 08.1906. mācījies Rīgas pils. Tirdzniecības skolā (Рижская Городская Торговая Школа), kuŗas pilno kursu beidzis 5.06.1912.

No 14 gadu vecuma (1907) vadījis Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes Šampēteŗa svētdienas skolas kori.

1909-15 un 1917-23 Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes koŗa diriģents.

1912-15 strādājis par kantoristu Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības (Торгово-Промышленное Экономическое Общество) kantorī Rīgā.

1915 strādājis par rakstvedi un grāmatveža palīgu sabiedrības mašīnu fabrikā.

I pasaules kaŗa laikā 1915-17 bijis bēgļu gaitās Maskavā. 07.1915.-07.1917. strādājis par grāmatveža palīgu, pēdējos 6 mēnešus – galv. grāmatvedi tirgotāja Fadeja Fišbeina (Фаддей Абрамович Фишбейнъ) Maskavas Antifrikciono metālu un kompozīciju fabrikas (Московская фабрика Антифрикционных металлов и композицiй) grāmatvedības kantorī.

1916-17 Maskavas latviešu baptistu bēgļu koŗa diriģents.

Pēc atgriešanās Rīgā kā vijolnieks mūzicējis Rīgas restorānos un kinoteātŗos (09.1917.-04.1919.), sniedzis privātstundas, kā arī turpinājis koŗdiriģenta darbību un privāti mācījies vijoles spēli pie Latvijas Konservatorijas mācībspēka – itāļu vijolnieka Edmondo Lučīni.

Būdams daudzējādā ziņā autodidakts, 19.01.1923. izturējis pārbaudījumus Latvijas Konservatorijā, kuŗos apliecinātas viņa spējas vadīt mūzikas mācību, sevišķi koŗa dziedāšanā vidējā tipa mācību iestādēs. Ar Izglītības ministrijas Skolu departamenta vidusskolu skolotāju cenza komisijas 11.09.1923. lēmumu apstiprināts kā vidusskolu skolotāju kandidāts ar tiesībām mācīt dziedāšanu.

Latvijas Baptistu draudžu savienības Garīgā semināra dziedāšanas un mūzikas skolotājs (1922-33 un 1937-40). Nodibinājis un vadījis Semināra stīgu orķestri.

Rīgas Semināra baptistu draudzes koŗa diriģents (1923-32 un 1937-41).

Latvijas Baptistu draudžu savienības Koŗu apvienības dibinātājs un vadītājs (1930-40).

Kā gados jaunākais kordiriģents ar Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes kori piedalījies V Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1910); Latvijas baptistu draudžu savienības dziesmu svētku virsdiriģents Liepājā (1925 un 1935).

K.Līdaka koŗdziesmu skaits pārsniedz 50, apmēram trīs ceturtdaļas no tām komponētas ar reliģiskās dzejas vārdiem. Viņa labākajām dziesmām raksturīga vienkārša un kodolīga, bet pietiekami oriģināla mūzikālā doma, skaidra un nepārspīlēta izteiksme, nevainojama gaume. Komponējis arī sōlodziesmas.

9.03.1919. mobilizēts Padomju Latvijas (LSPR) armijā, ieskaitīts 17.latviešu strēlnieku pulka (vēlāk pārdēvēts par II pulku) Muzikantu komandā. No LSPR armijas dezertējis 29.05.1919.

31.05.1919. brīvprātīgi pieteicies dienestam Latvijas Nacionālajā armijā.

No 1919-40 dienējis Latvijas armijā. Sākumā kā kareivis-rakstvedis dienējis Cēsu pils. komandantūrā, vēlāk bijis rakstvedis Ziemeļlatvijas brigādes Vidzemes divīzijas štābā, tad bijis darbvedis Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļā.

Ar 1.11.1919. paaugstināts par kaŗa ierēdni. Bijis Apsardzības (vēlāk Kaŗa) ministrijas Kancelejas Vispārējās nod. darbvedis, Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas darbvedis, vēlāk grāmatvedis, Budžeta un kredītu pārvaldes Apgādības nod. darbvedis, Finanšu daļas Budžeta un grāmatvedības nod. vec. grāmatvedis.

No 15.02.1931. apmeklējis administrātīvo virsnieku kursus, kuŗus beidzis 11.06.1931.

Administrātīvais virsnieks – virsleitnants no 1933.

1936 paaugstināts administrātīvā kapteiņa dienesta pakāpē.

Pēc 1. padomju okupācijas 06.1940. turpinājis dienestu Latvijas Tautas armijā, bijis Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieks.

No 09.1940.-14.06.1941. dienējis Sarkanās armijas 24.teritoriālā strēlnieku korpusā; no 3.10.1940. bijis korpusa štāba Finanšu daļas 3.nodaļas priekšnieks, no 23.11.1940. bijis 181.strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nod. grāmatvedis.

15.11.1940. piešķirta Sarkanās armijas 2.ranga intendanta (majora) dienesta pakāpe.

Apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas kaŗa piemiņas zīmi, Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 g. jubilejas piemiņas medaļu, TZO (V šķ., 1934); piešķirta Latvijas armijas virspavēlnieka štāba krūšu nozīme.

18.09.1921. Rīgas Āgenskalna baptistu baznīcā salaulājies ar Emīliju Lūciju Mildu, dzim. Cēsnieks (30.01.1899. Rīgā – 9.03.1993. Rīgā). 23.09.1921. Rīgas pils. Dzimtssarakstu nodaļā salaulājis nodaļas pārzinis Fromholds Braunšveigs. Ģimenē ir 3 bērni: meita Laimdota (16.08.1922. Rīgā), meita Rasma Lilija (8.12.1923. Rīgā) un dēls Raimonds (29.03.1925. Rīgā – 16.07.2014. Rīgā).

Arestēts 14.06.1941. Gulbenē. Deportēts uz Krasnojarskas novadu, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Noriļskas labošanas darbu nometni (Noriļlags), PSRS. Ievietots PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Noriļlaga Operatīvās daļas cietumā (centrālā izmeklēšanas izolatorā) Noriļskā. 

Apcietinājuma laikā atteicies no PSRS pilsonības.

Ar KPFSR Taimiras apvidus tiesas izbraukuma sesijas 23.12.1941. spriedumu Noriļskā sodīts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnē un ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58-10. panta 1.daļu un 19-58-1. panta „b” punktu par to, ka „būdams brīvprātīgais Latvijas armijā 1919-20 karojis pret Sarkano armiju; būdams Sarkanās armijas komandieris, veicis pretpadomju aģitāciju; atteicies no PSRS pilsonības utt.”.

Nošauts Noriļskā 29.06.1942.

Ar 5.10.1960. KPFSR Augstākās tiesas prezidija lēmumu notiesājošais spriedums atcelts, un krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ; rehabilitēts pēc nāves.

 

LVVA, 1403.f., 1.apr., 113.l., 2.lp.,

LVVA, 1403.f., 1.apr., 114.l., 14.lp.,

LVVA, 1415.f., 1.apr., 25.l., 72.lp.,

LVVA, 1632.f., 1.apr., 10.l., 41.lp.,

LVVA, 1632.f., 1.apr., 12546.l.,

LVVA, 5601.f., 1.apr., 3747.l. (Latvijas armijas virsnieka personas lieta),

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3004.l.,

Sarkanās armijas virsnieka personas lieta Уч 8060 (izdienas pensijas lieta Nr.2ПЛ-20639),

Mazdēla Kārļa Līdakas dati no ģimenes archīva,

Koŗu diriģenta Kārļa Līdaka 15 g. darbības jubileja. Redakcija. Latvju Komponistu biedrības izdevums – illustrēts laikraksts „Mūzikas Nedēļa” Nr.21/22, 21.05.1925., 372.-374.lpp.,

Latviešu kordziesmas antoloģija. XI.sējums. 1873-1940. Lūgšana. Garīgas dziesmas jauktajiem, sieviešu un vīru koŗiem a capella. Rīga: SIA SOL 2000, 206.-209.lpp.,

Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs. Latvijas Valsts archīvs. Rīga: SIA Nordik, 2001, il., 549.lpp.,

Latvijas Enciklopēdija. IV.sējums. Galv. red. Sigita Hirša. Rīga: SIA „Valērija Belokoņa izdevniecība”, 113.lpp.,

Taimiras „aparēlis”. Benjamiņš Dzirnieks. Rīgas Balss 29.05.1989., 4.lpp.,

Modris Eksteins. Walking Since Daybreak: A Story of Eastern Europe, World War II, and the Heart of Our Century (Boston, New York: A Peter Davidson Book, Houghton Mifflin Company, 1999), on 4th photo and on page 118,

Modris Ekšteins. Ceļā kopš rītausmas. Stāsts par Austrumeiropu, Otro pasaules kaŗu un 20.gadsimta sirdi. Rīga: Apgāds "Atēna", 2002, 4.fotografijā un 162.lp.,

Koncerts „Kārlim Līdakam – 120”. Arbijs Lauva. Baptistu Vēstnesis – LBDS Padomes informatīvs izdevums. 12.2013., 9.lpp.

Avoti: periodika.lv, LVVA

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jēkabs LīdakaJēkabs LīdakaTēvs10.09.185926.01.1941
        2Raimonds LīdaksRaimonds LīdaksDēls29.03.192516.07.2014
        3
        Paulīne ĀboliņšMāsa00.00.189118.01.1972
        4Emīlija LīdakaEmīlija LīdakaSieva30.01.189909.03.1993
        5Kristaps CēsnieksKristaps CēsnieksSievas/vīra tēvs22.07.186407.02.1916
        6Zigrīda BrilovskaZigrīda BrilovskaVedekla14.03.192525.03.2014
        7
        Alfrēds LīdaksBrālēns/māsīca00.00.1881
        Birkas