Kārlis Līdaks

Diriģents, komponists un mūzikas pedagogs – sakomponējis 27 jauktā koŗa dziesmas, 17 sieviešu koŗa dziesmas, 9 vīru koŗa dziesmas un 3 solo dziesmas. To teksta autori bijuši E. Vankina, M. Dakne, P. Lauberts, K. Nātra, P. Graudiņš un citi. Divus gadu desmitus bijis redzamākais Latvijas baptistu draudžu koŗu diriģents. Kārļa Līdaka komponētās dziesmas ir atdzejotas arī portugāliski, un joprojām ar lieliem panākumiem tiek izpildītas Brazīlijā, kur kādreiz bija liela latviešu baptistu kopiena http://www.batistasletos.com.br/quem-somos.

Dzimis Rīgā 27. (15. pēc v. st.) 07.1893. Torņakalna dzelzceļa stacijas strādnieka ģimenē kā jaunākais no trim bērniem. Vecāki – tēvs Jēkabs Līdaka (Lihdak) un māte Anna, dzim. Ozols bijuši laukstrādnieki Kurzemes gub. Bauskas apr. Mežotnes pag., kas pārcēlušies uz Rīgu pēc laulībām 1887.

No bērnības mācījies vijoles spēli pie sava brālēna – kapelmeistera un vijolnieka, Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes jauktā koŗa vadoņa Alfreda Līdakas.

No 08.1902. mācījies Āgenskalna pilsētas zēnu sākumskolā (Гагенсговское городское мужское начальное училище, bij. Hagenshofsche Stadt Knabenschule).

Pēc 1.01.1906. veiktās četru Rīgas sākumskolu apvienošanas, 16.05.1906. nolicis gala eksāmenus un 1.06.1906. beidzis Rīgas pils. Švarcmuižas savienotās elementārskolas (Соединенныя Рижскiя городскiя начальныя училища въ Шварценгофскомъ школьномъ домѣ).

No 08.1906. mācījies Rīgas pils. Tirdzniecības skolā (Рижская Городская Торговая Школа), kuŗas pilno kursu beidzis 5.06.1912.

No 14 gadu vecuma (1907) vadījis Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes Šampēteŗa svētdienas skolas kori.

1909-15 un 1917-23 Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes koŗa diriģents.

1912-15 strādājis par kantoristu Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības (Торгово-Промышленное Экономическое Общество) kantorī Rīgā.

1915 strādājis par rakstvedi un grāmatveža palīgu sabiedrības mašīnu fabrikā.

I pasaules kaŗa laikā 1915-17 bijis bēgļu gaitās Maskavā. 07.1915.-07.1917. strādājis par grāmatveža palīgu, pēdējos 6 mēnešus – galv. grāmatvedi tirgotāja Fadeja Fišbeina (Фаддей Абрамович Фишбейнъ) Maskavas Antifrikciono metālu un kompozīciju fabrikas (Московская фабрика Антифрикционных металлов и композицiй) grāmatvedības kantorī.

1916-17 Maskavas latviešu baptistu bēgļu koŗa diriģents.

Pēc atgriešanās Rīgā kā vijolnieks mūzicējis Rīgas restorānos un kinoteātŗos (09.1917.-04.1919.), sniedzis privātstundas, kā arī turpinājis koŗdiriģenta darbību un privāti mācījies vijoles spēli pie Latvijas Konservatorijas mācībspēka – itāļu vijolnieka Edmondo Lučīni.

Būdams daudzējādā ziņā autodidakts, 19.01.1923. izturējis pārbaudījumus Latvijas Konservatorijā, kuŗos apliecinātas viņa spējas vadīt mūzikas mācību, sevišķi koŗa dziedāšanā vidējā tipa mācību iestādēs. Ar Izglītības ministrijas Skolu departamenta vidusskolu skolotāju cenza komisijas 11.09.1923. lēmumu apstiprināts kā vidusskolu skolotāju kandidāts ar tiesībām mācīt dziedāšanu.

Latvijas Baptistu draudžu savienības Garīgā semināra dziedāšanas un mūzikas skolotājs (1922-33 un 1937-40). Nodibinājis un vadījis Semināra stīgu orķestri.

Rīgas Semināra baptistu draudzes koŗa diriģents (1923-32 un 1937-41).

Latvijas Baptistu draudžu savienības Koŗu apvienības dibinātājs un vadītājs (1930-40).

Kā gados jaunākais kordiriģents ar Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes kori piedalījies V Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1910); Latvijas baptistu draudžu savienības dziesmu svētku virsdiriģents Liepājā (1925 un 1935).

K.Līdaka koŗdziesmu skaits pārsniedz 50, apmēram trīs ceturtdaļas no tām komponētas ar reliģiskās dzejas vārdiem. Viņa labākajām dziesmām raksturīga vienkārša un kodolīga, bet pietiekami oriģināla mūzikālā doma, skaidra un nepārspīlēta izteiksme, nevainojama gaume. Komponējis arī sōlodziesmas.

9.03.1919. mobilizēts Padomju Latvijas (LSPR) armijā, ieskaitīts 17.latviešu strēlnieku pulka (vēlāk pārdēvēts par II pulku) Muzikantu komandā. No LSPR armijas dezertējis 29.05.1919.

31.05.1919. brīvprātīgi pieteicies dienestam Latvijas Nacionālajā armijā.

No 1919-40 dienējis Latvijas armijā. Sākumā kā kareivis-rakstvedis dienējis Cēsu pils. komandantūrā, vēlāk bijis rakstvedis Ziemeļlatvijas brigādes Vidzemes divīzijas štābā, tad bijis darbvedis Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļā.

Ar 1.11.1919. paaugstināts par kaŗa ierēdni. Bijis Apsardzības (vēlāk Kaŗa) ministrijas Kancelejas Vispārējās nod. darbvedis, Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas darbvedis, vēlāk grāmatvedis, Budžeta un kredītu pārvaldes Apgādības nod. darbvedis, Finanšu daļas Budžeta un grāmatvedības nod. vec. grāmatvedis.

No 15.02.1931. apmeklējis administrātīvo virsnieku kursus, kuŗus beidzis 11.06.1931.

Administrātīvais virsnieks – virsleitnants no 1933.

1936 paaugstināts administrātīvā kapteiņa dienesta pakāpē.

Pēc 1. padomju okupācijas 06.1940. turpinājis dienestu Latvijas Tautas armijā, bijis Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieks.

No 09.1940.-14.06.1941. dienējis Sarkanās armijas 24.teritoriālā strēlnieku korpusā; no 3.10.1940. bijis korpusa štāba Finanšu daļas 3.nodaļas priekšnieks, no 23.11.1940. bijis 181.strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nod. grāmatvedis.

15.11.1940. piešķirta Sarkanās armijas 2.ranga intendanta (majora) dienesta pakāpe.

Apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas kaŗa piemiņas zīmi, Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 g. jubilejas piemiņas medaļu, TZO (V šķ., 1934); piešķirta Latvijas armijas virspavēlnieka štāba krūšu nozīme.

18.09.1921. Rīgas Āgenskalna baptistu baznīcā salaulājies ar Emīliju Lūciju Mildu, dzim. Cēsnieks (30.01.1899. Rīgā – 9.03.1993. Rīgā). 23.09.1921. Rīgas pils. Dzimtssarakstu nodaļā salaulājis nodaļas pārzinis Fromholds Braunšveigs. Ģimenē ir 3 bērni: meita Laimdota (16.08.1922. Rīgā), meita Rasma Lilija (8.12.1923. Rīgā) un dēls Raimonds (29.03.1925. Rīgā – 16.07.2014. Rīgā).

Arestēts 14.06.1941. Gulbenē. Deportēts uz Krasnojarskas novadu, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Noriļskas labošanas darbu nometni (Noriļlags), PSRS. Ievietots PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Noriļlaga Operatīvās daļas cietumā (centrālā izmeklēšanas izolatorā) Noriļskā. 

Apcietinājuma laikā atteicies no PSRS pilsonības.

Ar KPFSR Taimiras apvidus tiesas izbraukuma sesijas 23.12.1941. spriedumu Noriļskā sodīts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnē un ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58-10. panta 1.daļu un 19-58-1. panta „b” punktu par to, ka „būdams brīvprātīgais Latvijas armijā 1919-20 karojis pret Sarkano armiju; būdams Sarkanās armijas komandieris, veicis pretpadomju aģitāciju; atteicies no PSRS pilsonības utt.”.

Nošauts Noriļskā 29.06.1942.

Ar 5.10.1960. KPFSR Augstākās tiesas prezidija lēmumu notiesājošais spriedums atcelts, un krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ; rehabilitēts pēc nāves.

*********************************************************************************************

Izvilkumi no Latvijas armijas (un PSRS okupācijas laikā Sarkanās armijas) leitnanta Benjāmiņa Dzirnieka raksta "Vēsture: zināšanai un pārdomām. Taimiras „aparelis” avīzē "Rīgas Balss", 29.05.1989., 4.lpp.: 

"1941.gada  14.jūnijā Litenes mežā mani kopā ar citiem latviešu  virsniekiem  arestēja. Kā tas notika, tas šodien daudziem ir zināms no publikācijām presē. Mana aresta laikā nošāva virsleitnantu Freimani. Noriļskā, uz kuŗieni  mūs aizveda, strādājām, badā  mirdami, neiedomājamos  apstākļos, un tikai 1943. gadā mūs sāka tiesāt. Tad jau no mums nekas daudz vairs nebija palicis pāri. Nezinu, kā pavēle tā bija, bet orgāni, kas pārstāvēja Taimiras apgabaltiesu, sarīkoja visiem 1941.gadā uz Noriļsku atvestajiem latviešiem  tiesas  procesu, lai noteiktu sodu katram arestētajam. Man piesprieda astoņus gadus, citiem – desmit, citiem – nāves sodu.

Iepriekšējā  izmeklēšana bija turpinājusies vairāk nekā gadu. Liecības un apsūdzēto paraksti bija iegūti  ar draudiem un spīdzināšanu nopratināšanās.

Atmiņā palicis pēdējais gājiens uz pirti pirms stāšanās tiesas priekšā. Priekštelpā izģērbāmies kaili un atdevām karsētavā driskas, kas bija palikušas pāri no mūsu apģērba...  Mēs bijām vesels ģindeņu pulks, kas ar  pēdējām  asinīm baroja lielas un  treknas utis. Pie mums priekštelpā pienāca divas baltos virsvalkos ģērbtas sievietes, laikam ārstes. Vecākā dažus no mums pagrozīja, apskatot no visām pusēm, tad pateica jaunākajai: „Podkormitj  bi ...?”. Toreiz mēs nenojautām, ka no cinisma līdz sadismam ir tikai viens solis.

Pēc  pirts  karstuma  četrdesmit grādu salā (sākās sniega vētra)  veselas  divas stundas mūs turēja  pie pirts vārtiem, sakot,  ka  nav  konvoja,  kas mūs aizved. Rezultātā vairāki cilvēki  apsaldēja  kāju  un  roku pirkstus, ko vajadzēja amputēt.  Vēlāk  daudzi  krita  no kājām  smagā  plaušu  karsoņa  drudzī.

Pēc  pāris  dienām  pastiprinātā konvoju un suņu aplenkumā mūs dzina uz vietu, kur vajadzēja izšķirties mūsu turpmākajam  liktenim. Varbūt vēl  šodien Noriļskā  redzama šī necilā sarkano ķieģeļu celtne, kas toreiz  bija iekārtota cietuma vajadzībām un nosaukta par izolatoru. Patiesībā tā bija šķirotava, kur izlēma – kam  lode, kam ilgu gadu  mokas.

Gaŗais  koridors,  kur kreisajā  pusē atradās cietuma  kameras, bija pārpildīts. Nebija vietas, kur pagriezties, tāpēc mūs, kādus  piecpadsmit cilvēkus, kas atradāmies kolonnas astē, konvojs stumšus iestūma kādā  vāji  apgaismotā telpā, kuŗas apveidus  mēs  sākām apjaust  tikai vēlāk. Salti  drebuļi mūs pārņēma, kad sapratām, kur atrodamies. Te viss bija pārāk šausmīgs savā  nepārprotamajā primitīvismā un mērķtiecīgajā lietišķumā. Vēlāk,  tiesas   procesa   laikā,   kas ilga  apmēram  mēnesi,  mēs pilnīgi  pārliecinājāmies, kāda  nozīme šai baismīgajai telpai ir daudzu cilvēku   iznīcināšanā.

Tā  sākās ar  durvīm, kas bija apsistas ar skaņu necaurlaidīgu  materiālu no iekšpuses un  ārpuses.  Tikko  sargs notiesātajam atvēra  šīs durvis, pēdējais  spēja  spert tikai vienu soli,  kad no  nišas durvju  labajā pusē,  kuŗu  arestētais nevarēja redzēt, saņēma lodi  galvā.  Cilvēks  krita.  Uz kreiso pusi  krist  viņam   neļāva  siena,  bet labajā   pusē  ķermeni  uztvēra  četrdesmit  piecus  grādus  slīpa, ar skārdu apsista  plāksne, kuru  tie,  kas bija redzējuši, nosauca par aparēli. Zem šī „aparēļa” stāvēja  uz ragavām novietota kulba, kurā cits pār citu krita nogalināto ķermeņi.

Kad kulba  bija   pilna,  pajūga  vadītājs  mudināja  zirgu  ar  gari stieptu  „Noo!”.  Cauri  ventilācijas  spraugai  virs  restotā loga  viss  bija skaidri  dzirdams un varēja  saskatīt  pat   augstās  kulbas   galu.   Mēs,  kamerā ieslēgtie, ar šausmām klausījāmies slieču  griezīgajā kaukšanā un domājām – kas zin,  varbūt  rīt  mums  pašiem būs ejams  šis Golgātas  ceļš...

Kādu  nakti   ap  vieniem  vai diviem   sargs  izsauca  mana kaimiņa   Līdaka   uzvārdu.  Mūsu  vietas  atradās līdzās  kameras otrajā   stāvā.  Viņš  piecēlās   un, ne vārda  nesakot, sniedza  man  roku.  Visa  kamera cienīja šo laipno, liela auguma  virsnieku.  Zinājām, ka  viņš  bija  Latvijas   armijas štāba pulkvedis-leitnants (plt.).* (N.B. Kārlis Līdaks bija Latvijas armijas administrātīvais kapteinis; viņa pēdējais amats pirms Padomju okupācijas bija Kaŗa ministrijas Finanšu daļas Budžeta un grāmatvedības nodaļas vecākais grāmatvedis. K. Līdaks pēc Padomju okupācijas palika dienēt Latvijas Tautas armijā un vēlāk Sarkanājā armijā. 15.11.1940. K. Līdakam tika piešķirta Sarkanās armijas 2.ranga intendanta (majora) dienesta pakāpe, kas atbilda pirmskaŗa Latvijas armijas plt. dienesta pakāpei.  Aresta brīdī, 14.06.1941. K. Līdaks bija Sarkanās armijas 24.teritoriālā strēlnieku korpusa 181.strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nodaļas grāmatvedis). Koridorā   vēl  kādu  brīdi  atbalsojās  viņa  un  cietumsargu  soļi, tad kameras klusumā bija dzirdams it kā  īss,  aprauts radio  signāls – šāviena  troksnis,   kuŗu   nespēja  noslāpēt no  abām   pusēm  apsistās  durvis...

1945. gadā, kad  visa padomju   tauta  gavilēja  uzvaras priekā,  un,  kas  bargajos kaŗa gados  slapstīdamies  bija  atraduši  drošu  patvērumu Tālajos Ziemeļos – daudzi  izmeklētāji,  tiesneši, prokurori,  cietumu un ieslodzīto nometņu priekšnieki, komandanti, cietumsargi,  bendes –  ar vēl neredzētu  niknumu  ķērās   pie savu   baigo   uzdevumu  veikšanas.  Tikai  pēc 1953. gada  un tam  sekojošā   laika   Tālo   Ziemeļu   mierlaika   atmosfēra  un klimats  šiem  darboņiem   kļuva par   saltu,   sevišķi,  tad, kad gaismā  nāca  Staļina   un  viņa līdzgaitnieku  briesmu  darbi.

Viņi izklīda pa  visu  lielo Padomju zemi, lai   neviens   nevarētu   uz  viņiem  norādīt lūk, slepkava!  Dažu  krūtis pat vēl  joprojām  grezno  ordeņi  par nopelniem   Dzimtenes labā. Bet nevajag viņus tagad meklēt.  Lielajam vairumam šo cilvēku tagad jau ir ap astoņdesmit  vai arī viņu vispār vairs nav dzīvajo vidū."

*********************************************************************************************

Kārlis LĪDAKS – conductor, composer and teacher of music. Composed choral music, mainly works based on religious poetry. For two decades he was the leading conductor of Baptist church choirs in Latvia.

K. Līdaks was born in Riga, learned to play the violin as a child, and from the age of 14 was already conducting a Sunday school choir. ln 1910 he took part in the Fifth Latvian National Song Festival as conductor of the Āgenskalns Baptist Church Choir in Riga. As a refugee during WWI, he conducted church choirs in Moscow. On his return to Riga, Līdaks continued working as choral conductor, also studying violin privately with an Italian professor Edmondo Lucini at the Latvian Conservatory. Self-taught in many ways, K. Līdaks passed exams at the Latvian Conservatory in 1923, and was allowed to teach music and singing. He taught these subjects at the Latvian Baptist Seminary in Riga and conducted mixed choir, taking it on concert tours in Latvia and also abroad. Later, also at the Seminary, he founded and conducted a string orchestra. ln 1927 he founded the Riga Baptist Male Choir, and was the Principal Conductor at the Second (1925) and Third (1935) Latvian Baptist Song Festivals. ln 1930 K. Līdaks initiated the founding of the Latvian Baptist Choir Association, was elected its Chairman, and remained in this post until the beginning of 1940.

Apart from his devotion to music, K. Līdaks served as an administrative officer (Captain) in the Latvian Army, and during his more than 20 years of military career had held a various positions. When the Soviet Union occupied Latvia on 17 June 1940, K. Līdaks choose to stay and serve in the USSR Red Army, and later was even promoted to the rank of the Red Army Major. He was arrested and later deported to Siberia from the former Latvian Army Litene Camp on 14 June 1941. K. Līdaks like many other Latvians was falsely accused by the Soviets of crimes he never committed, and then shot on 29 June 1942 in Norilsk, USSR.

The following is an excerpt from an article in newspaper “Rīgas Balss”, of May 29, 1989, page 4: “History: For Information and Thought” by the Latvian Army (and later, during the Soviet occupation – the USSR Red Army) Second Lieutenant Benjāmiņš Dzirnieks describing the night when Kārlis Līdaks was shot: “One night at around 1.00 or 2.00 am a prison warden summoned my neighbor Līdaks. We were cellmates placed next to each other on an upper bunk bed. He got up and held out his hand without a word. All our prison cell inmates honored this affable tall officer. We knew that he was a Lieutenant Colonel (LTC) from the Latvian Army Headquarters*. (Note: Kārlis Līdaks was an Administrative Captain in the Latvian Army; his last position before the Soviet occupation was the Chief Accountant of the Budget and Accounting Department at the Finance Office in the Latvian Ministry of War. After the Soviet occupation, K. Līdaks continued his military service in the Latvian People’s Army and later in the USSR Red Army. In November 15, 1940 K. Līdaks was promoted to the rank of the Red Army Major (OF3) which corresponded to the pre-WW2 Latvian Army rank of LTC. At the time of his arrest, in June 14, 1941 K. Līdaks was an Accountant at the Finance Section of the 181st Rifle Division in the Red Army 24th Territorial Rifle Corps). For a while, the corridor echoed his steps and the steps of the wardens; then a sound of a shot similar to a short and broken radio signal was heard in the silence of our cell – a sound which was impossible to muffle even though the doors were sheathed with metal on both sides...” (for illustrative purposes only: scenes of execution of the Polish Army officers by the Soviet NKVD (Secret Police) operatives in Katyn Forest (https://en.wikipedia.org/wiki/Katyn_massacre) in spring of 1940 from 2007 Polish movie “Katyń” directed by Andrzej Wajda 

Katyn.Katyn 1940. The murder of Polish officers by Russian invaders
.

Kārlis Līdaks has composed 27 songs for mixed choir, 17 songs for female choir, 9 songs for male choir and 3 solo songs. His best songs typically contain musical thought that is simple and concise, though original enough, with a clear and moderate expression, and impeccable taste. 

LVVA, 1403.f., 1.apr., 113.l., 2.lp.,

LVVA, 1403.f., 1.apr., 114.l., 14.lp.,

LVVA, 1415.f., 1.apr., 25.l., 72.lp.,

LVVA, 1632.f., 1.apr., 10.l., 41.lp.,

LVVA, 1632.f., 1.apr., 12546.l.,

LVVA, 5601.f., 1.apr., 3747.l. (Latvijas armijas virsnieka personas lieta),

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3004.l.,

Sarkanās armijas virsnieka personas lieta Уч 8060 (izdienas pensijas lieta Nr.2ПЛ-20639),

Mazdēla Kārļa Līdakas dati no ģimenes archīva,

K. Līdaks ar kori 3. vispasaules baptistu kongresā Stokholmā 1923. gada jūlijā. Ilustrēts Žurnāls Nr.33, 17.08.1923., 123.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/DocPrint?issue=/p_001_ilzu1923n33&article=DIVL116&issueType=P&lang=lv,

Koŗu diriģenta Kārļa Līdaka 15 g. darbības jubileja. Redakcija. Latvju Komponistu biedrības izdevums – illustrēts laikraksts „Mūzikas Nedēļa” Nr.21/22, 21.05.1925., 372.-374.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/DocPrint?issue=/p_001_mune1925n21-22&article=DIVL102&issueType=P&lang=lv,

„Mūsu kori un dziesmas”. Latvijas baptistu draudžu koŗu vēstures materiālu krājums. Sastādījis J. Kronlins Rīgā, 1925. L.B.D. Savienības apgādniecības izdevums, 20.,22., 32., 33.-34., 36., 38., 40., 41., 42., 115., lpp. http://hirss.lv/wp-content/uploads/2016/04/Musu-kori.pdf,

Latviešu koŗdziesmas antoloģija. XI.sējums. 1873-1940. Lūgšana. Garīgas dziesmas jauktajiem, sieviešu un vīru koŗiem a capella. Rīga: SIA SOL 2000, 206.-209.lpp.,

Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs. Latvijas Valsts archīvs. Rīga: SIA Nordik, 2001, il., 549.lpp.,

Latvijas Enciklopēdija. IV.sējums. Galv. red. Sigita Hirša. Rīga: SIA „Valērija Belokoņa izdevniecība”, 113.lpp.,

Taimiras „aparēlis”. Benjamiņš Dzirnieks. Rīgas Balss 29.05.1989., 4.lpp.,

Modris Eksteins. Walking Since Daybreak: A Story of Eastern Europe, World War II, and the Heart of Our Century (Boston, New York: A Peter Davidson Book, Houghton Mifflin Company, 1999), on 4th photo and on page 118,

Modris Ekšteins. Ceļā kopš rītausmas. Stāsts par Austrumeiropu, Otro pasaules kaŗu un 20.gadsimta sirdi. Rīga: Apgāds "Atēna", 2002, 4.fotografijā un 162.lp.,

Amerikas Latviešu Baptistu Apvienības mēnešraksts „Kristīgā Balss” 2010. gada janvāris/februāris/marts Nr.1. Kristīgās Balss korespondenta Arbija Lauvas teksti un foto „Rīgas Āgenskalna draudzes korim – 130”, 18.-19.lpp. http://latvianbaptistsinamerica.org/files/KB-10-1A.pdf,

https://www.lbds.lv/zinas/komponista-karla-lidaka-atceres-koncerts,

Koncerts „Kārlim Līdakam – 120”. Arbijs Lauva. Baptistu Vēstnesis – LBDS Padomes informatīvs izdevums. 12.2013., 9.lpp. https://www.lbds.lv/uploads/resources_files/46/baptistu-vestnesis-2013-12.pdf,

Kārļa Līdaka komponētā dziesma ar Osvalda Legzdiņa vārdiem „Ceļinieks uz debess mājām” Artūra Lakševica (Arthur Lakschevitz) atdzejojumā portugāļu valodā Deus
https://www.vagalume.com.br/igreja-crista-maranata/deus-deus-deus.html,

IGREJA CRISTA MARANATA LOUVORES LÉO JUNDI

Deus, Deus, Deus
,
Icm 45 anos- Deus, Deus,Deus!

Avoti: youtube, periodika.lv, LVVA

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jēkabs LīdakaJēkabs LīdakaTēvs10.09.185926.01.1941
        2Raimonds LīdaksRaimonds LīdaksDēls29.03.192516.07.2014
        3
        Paulīne ĀboliņšMāsa00.00.189118.01.1972
        4Emīlija LīdakaEmīlija LīdakaSieva30.01.189909.03.1993
        5Kristaps CēsnieksKristaps CēsnieksSievas/vīra tēvs22.07.186407.02.1916
        6Zigrīda BrilovskaZigrīda BrilovskaVedekla14.03.192525.03.2014
        7
        Alfrēds LīdaksBrālēns/māsīca00.00.1881
        Birkas