Kārlis Lobe

Kārlis Lobe bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Kārlis Lobe ir dzimis Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta "Janēnos". Beidzis Piebalgas draudzes skolu un 1914. gadā Lauksaimniecības skolu Pleskavas tuvumā.

1916. gadā absolvē kara skolu, iestājas 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, kur Ziemassvētku kaujās ir rotas komandieris. Aleksandra Grīna darbā "Dvēseļu putenis" Lobes vārds minēts vairākās vietās.

1918. gada Kolčaka armijā cīnās pret Sarkano Armiju un gadu vēlāk kādu laiku ir Vladivostokas nodibinātā Imantas pulka komandieris.

1920. gadā atgriezās Rīgā un iestājās Latvijas armijā.

No 1921. gada kapteiņa pakāpē ir mācībspēks Kara skolā. 

1932. gadā beidz Augstākos Kara Akadēmiskie kursus.

No 1935. gada februāra komandē 4. Zemgales kājnieku divīzijas 12. Bauskas kājnieku pulku. 1938. gadā aprīlī pārcelts uz Kara skolu. 

1939. gadā tiek paaugstināts par pulkvedi - leitnantu un iecelts par 1. Kurzemes kājnieku divīzijas 2. Ventspils kājnieku pulka štāba priekšnieku. Baigā gadā laimējās izvairīties no aresta un deportācijas.

Pēc Trešā Reiha iebrukuma PSRS Lobe kļuva par Ventspils apriņķa pašaizsardzības spēku vadītāju. Pagaidām nav īsti noskaidrota Lobes dalība holokausta realizēšanā Latvijā. Arī Latvijas vēsturnieku komisijas darbu 18. sējumā  (124. lpp) rodama pretrunīga informācija.

1941. gada beigās Lobi ieceļ par Latvijas pašaizsardzības spēku štāba priekšnieku. Gadu vēlāk viņš un vairāki citi latviešu virsnieki ar saviem bataljoniem piedalās smagās cīņās Latvijas pierobežā pret sarkanajiem partizāniem.

Ar 1943. gada pavasari ir Latviešu leģiona - 19. ieroču SS grenadieru divīzijas Imantas pulka komandieris, kur cīnījās Volhovas frontē; gadu vēlāk paaugstināts par pulkvedi un iecelts par divīzijas kājnieku priekšnieku, piedalījās kaujās Opočkas rajonā un Vidzemē. 

1944. gada beigās iecelts par Tornas latviešu būvpulku komandieri Vācijā, bet nacionāli/latviskās nostājas dēļ nodots vācu kara tiesai. Kara beigās uz gadu internēts angļu okupācijas zonā.

Pēc tam aktīvi darbojies trimdas latviešu organizācijās Vācijā, piemēram, Daugavas Vanagos, un pēc pārcelšanās uz Stokholmu 1950. gadā to turpinājis darīt Zviedrijā. Zviedrijas Latviešu Centrālā Padomes aktīvs loceklis.

"No latviešu zemes cēlies un izaudzis, nesaraujamām saitēm ar Māti Latviju siets, es ticu, ka nekur manās mūža gaitās nebūs tik raženas, mans darbs tik svētīgs, nedz maize tik sātīga kā mana tēvu zeme. Tikai tur, brīva latviešu tauta un neatkarīga Latvijas valsts, es apzinos savas dzīves piepildījumu, labklājību un laimi. Tādēļ mans pirmais pienākums ir svešumā cīnīties par latviešu tautas brīvību un Latvijas neatkarību." (1947)

Pēc vairākiem Baltijas universitātē nolasītiem referātiem 1948. gada 4. maijā latviešu studentu korporācija Fraternitas Imantica uzņem pulkvedi Lobi par savu pirmo goda filistru.

Kārlis Lobe miris Stokholmā 1985. gada 9.jūlijā. Viņu pieveica nedziedināma slimība. 31. maijā slimnīcā mūžībā aizgāja pulkveža dzīvesbiedre Milda Lobe. Pulkveža dēls krita kaujas laukā Austrumu frontē.

Apbalvojumi : 

  • Sv. Staņislava ordenis
  • Sv. Annas ordenis
  • Triju Zvaigžņu ordenis
  • Viestura ordenis
  • Dzelzs krusts (I un II pakāpe)
  • Vācu krusts (zeltā)
  • Daugavas Vanagu nozīme zeltā

Avots : www.imantica.lv, Wikipedia

*****************
 

Kārlis Lobe (dzimis 1895. gada 26. martā, miris 1985. gada 9. jūlijā) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Ventspils apriņķa pašaizsardzības vienību vadītājs laikā, kad tur tika holokausts.

Biogrāfija

Kārlis Lobe ir dzimis Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta"Janēnos". Beidzis Piebalgas draudzes skolu un 1914. gadā Lauksaimniecības skolu Pleskavas tuvumā.

Pirmais pasaules karš

1916. gadā absolvē kara skolu, iestājas 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, kur Ziemassvētku kaujās ir rotas komandieris. Aleksandra Grīna darbā "Dvēseļu putenis" Lobes vārds minēts vairākās vietās. 1918. gadā A. Kolčaka armijā cīnās pret Sarkano Armiju un gadu vēlāk kādu laiku ir Vladivostokā nodibinātā Imantas pulka komandieris.

Latvijas armijā

1920. gadā atgriezās Rīgā un iestājās Latvijas Bruņotajos spēkos. No 1921. gada kapteiņa pakāpē ir mācībspēks Kara skolā. 1932. gadā beidz Augstākos Kara Akadēmiskie kursus. No 1935. gada februāra komandē 4. Zemgales kājnieku divīzijas 12. Bauskas kājnieku pulku. 1938. gadā aprīlī pārcelts uz Kara skolu. 1939. gadā tiek paaugstināts par pulkvedi - leitnantu un iecelts par 1. Kurzemes kājnieku divīzijas 2. Ventspils kājnieku pulka štāba priekšnieku. Pēc Latvijas okupācijas laimējās izvairīties no aresta un deportācijas.

Vācu dienestā un Latviešu leģionā

Pēc Trešā Reiha iebrukuma PSRS Lobe kļuva par Ventspils apriņķa pašaizsardzības spēku vadītāju. Pagaidām nav noskaidrota precīza Lobes dalība holokausta realizēšanā Latvijā. Latvijas vēsturnieku komisijas darbu 18. sējuma 125. lapaspusē  (124. lpp) piesaukts dokuments - "K. Lobes 1941. gada 10. septembrī izpildīta anketa, kurā rakstīts, ka viņš SS oberšturmfīrera Erharda Grauela pilnvarojumā veicis ebreju tīrīšanas akcijas Ventspils un Kuldīgas apriņķī".

1941. gada beigās Lobi iecēla par Latvijas pašaizsardzības spēku štāba priekšnieku. Gadu vēlāk viņš ar 280. Bolderājas policijas bataljonupiedalās operācijas "Ziemas burvība" īstenošanā Latvijas pierobežā pret sarkanajiem partizāniem. Ar 1943. gada pavasari ir Latviešu leģiona - 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 43. grenadieru pulka komandieris, cīnās Volhovas frontē, kur iemanto iesauku "Imanta"; 43. pulku iesauc par Imantas pulku, Lobes štābs pazīstams kā Imantas sēta, bet pašam Lobem vīri velta šādu pantiņu:

Imanta nevaid miris,

Viņš tikai izliekas.

Viņš bārdu nodzinis,

Par Lobi uzdodas.

1944. gadā tiek paaugstināts par pulkvedi un iecelts par divīzijas kājnieku priekšnieku, piedalījās kaujās Opočkasrajonā un Vidzemē. 1944. gada beigās iecelts par sākotnējo latviešu būvpulku komandieri Vācijā, bet nacionāli/latviskās nostājas dēļ nodots vācu kara tiesai. Kara beigās uz gadu internēts angļu okupācijas zonā.

Trimdā

Pēc tam aktīvi darbojies trimdas latviešu organizācijās Vācijā, piemēram, Daugavas Vanagos, un pēc pārcelšanās uz Stokholmu 1950. gadā to turpinājis darīt Zviedrijā. Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes aktīvs loceklis.

Pēc vairākiem Baltijas Universitātē nolasītiem referātiem 1948. gada 4. maijā latviešu studentu korporācija Fraternitas Imantica uzņem pulkvedi Lobi par savu pirmo goda filistru.

Kārlis Lobe miris Stokholmā 1985. gada 9.jūlijā.

Citāti

"No latviešu zemes cēlies un izaudzis, nesaraujamām saitēm ar Māti Latviju siets, es ticu, ka nekur manās mūža gaitās nebūs tik raženas, mans darbs tik svētīgs, nedz maize tik sātīga kā mana tēvu zeme. Tikai tur, brīva latviešu tauta un neatkarīga Latvijas valsts, es apzinos savas dzīves piepildījumu, labklājību un laimi. Tādēļ mans pirmais pienākums ir svešumā cīnīties par latviešu tautas brīvību un Latvijas neatkarību." (1947)

Apbalvojumi

  • Sv. Staņislava ordenis
  • Sv. Annas ordenis
  • V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1926)
  • III šķiras Viestura ordenis (1939)
  • Dzelzs krusts (I un II pakāpe) (1943)
  • Vācu krusts (zeltā, 1944)
  • Daugavas Vanagu nozīme zeltā

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus

        Pievieno atmiņas

        Birkas