Kārlis Miķelsons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
08.01.1896
Miršanas datums:

Dienas kopš dzimšanas:
46860
Gadi kopš dzimšanas:
128
Papildu vārdi:
Kārļa dēls
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LKOK nr.3/1440

Miķelsons, Kārlis Kārļa dēls

Seržants 7. Siguldas kājnieku pulkā.

* 1896. g. 8. janvārī Vecsalacas pagastā.

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par 1919. g. 22. novembra cīņu Kurzemē.

MIĶELSONS KĀRLIS Kārļa dēls

7. Siguldas kājnieku pulka seržants.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1896. g. 8. janv. Vecsalacas pagastā Pilsētas skolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, dzelzsgriezējs.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies kaujās pie Smārdes un Ķekavas. 1916. g. okt. pārcelts uz 121. artilērijas divizionu, tajā dienējis līdz lielinieku apvērsumam, jaunākais apakšvirsnieks.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. jūn., piedalījies kaujās pret bermontiešiem Kurzemē, kā arī citās 7. Siguldas kājnieku pulka cīņās.

1919. g. 22. nov. Kurzemē Tadaiķu muižas raj. Miķelsons, Kugru mājās atrazdamies sargpostenī, tika ielenkts, taču, neskatoties uz ienaidnieka skaitlisko un tehnisko pārspēku, kopā ar saviem kareivjiem atsita visus uzbrukumus, uz priekšlikumu padoties atbildēja ar šauteņu uguni. Tas piesaistīja ievērojamus pretinieka spēkus, deva mūsu rotai iespēju pāriet uzbrukumā un apiet ienaidnieka spārnu Tadaiķu muižas raj., kā rezultātā bermontieši tika sagrauti un padzīti.

Atvaļināts 1921. g. 19. martā. Dzīvojis Gulbenē, dzelzceļnieks. Neatkarības pēdējos gados slimības dēļ pensionēts, pārcēlies uz Daugavpili. Par turpmāko likteni ziņu nav,

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        17.09.1916 | Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas

        Pievieno atmiņas

        Birkas