Kārlis Vilsons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.03.1885
Miršanas datums:
06.06.1946
Apglabāšanas datums:
10.06.1946
Tēva vārds:
Kārlis Teodors
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Vulfsons
Papildu vārdi:
Nikolajs
Kategorijas:
Atzinības krusts, LV, Ierēdnis (-e), Mākslinieks (-e), Triju zvaigžņu ordeņa goda zīme, TZO GZ
Tautība:
 latvietis
Kapa vieta:
Kārļa Vilsona un Jadvigas Vilsones kapavieta
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Kārlis Nikolajs Vulfsons (vācu: Karl Nikolai Wulfsohn; krievu: Николай Вулфсонъ) dzimis 25.02.1885 (pēc v. s.) plkst. ½ 9 no rīta kurpniekzeļļa Kārļa Teodora Vulfsona un viņa sievas Marijas (dzim. Medne) ģimenē kā piektais no deviņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 15.03.1885 (pēc v. s.) Katlakalna ev. lut. draudzes mācītājmuižā. Kūmas: Kārlis Ozoliņš, namīpašnieks; Jēkabs Vulfsons, namīpašnieks; Vilhelmīne Medne. [1]

Brāļi – Jānis Kārlis Augusts, Aleksandrs Vilis Eižens, Juris, Augusts Ansis, Eduards Indriķis Ansis un Pēteris Paulis Voldemārs; māsas – Katrīne Marija Elizabete un Elizabete Elfrīda Vilhelmīne.

Iesvētīts 13.05.1901 (pēc v. s.) Rīgas Jēzus ev. lut. baznīcā. [2, 35]

Ticība: luterticīgs. 

Tautība: latvietis.

Pavalstniecība – Latvijas.

Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 27.02. 1925 [10] un 02.01.1928. [6, 7]

07.09.1927 Iekšlietu ministrijas administratīvajam departamentam iesniedzis lūgumu par dzimtas uzvārda maiņu. [15] Iekšlietu ministra lēmums – Kārlim Vulfsonam turpmāk saukties uzvārdā – „Vilsons”, un, proti: Kārlis Vilsons, – stājās spēkā 20.12.1927. [10, 16]

Mācījies Rīgas pilsētas četrklasīgajā elementārskolā. Karaklausība: zemessargs. [3] Nodarbošanās: litogrāfs, [10] vēlāk – ierēdnis. [7] 1900-1905 kā litogrāfa māceklis strādājis A.M. Lipšica spiestuvē Rīgā, 1905. g. kļūstot par litogrāfu. 1905-1906 strādājis par litogrāfu A.Šnakenburga spiestuvē Rīgā, bet 1906-1916 – A. Groseta spiestuvē Rīgā, kopš 1913. g. pildot virslitogrāfa pienākumus. [3, 4]

Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas laikā visas tipogrāfijas nacionalizētas un tās darbojušās tikai padomju iestāžu un partijas vajadzībām. Strādājot LSPR Rūpniecības komisariāta Grafiskajā nodaļā par litogrāfu, pakļauts mobilizācijai Padomju Latvijas armijā. Pamatojoties uz Grafiskās nodaļas 02.04.1919 iesniegto lūgumrakstu par kvalificētu darbinieku paturēšanu dienesta vietā, 17.04.1919 saņēmis LSPR Kara komisariāta atzinumu par atstāšanu iepriekšējā darba vietā.

Sabiedriskā darbība: Производственный союз печатного дела biedrs. [11]

Strādājis Finanšu ministrijas Valstspapīru spiestuvē (no 1935. g. – Valsts papīru spiestuve un naudas kaltuve, [29] vācu okupācijas laikā – Latvijas Vērtspapīru spiestuve [12]) no nākamās dienas pēc tās darbības uzsākšanas Rīgā 28.07.1919. [14] Dienesta vieta – Litogrāfijas nodaļa:

  • no 29.07.1919 – litogrāfs ar algu 200,- rbļ. nedēļā; 
  • no 03.05.1920 – virslitogrāfs ar tehniski litogrāfisku uzraudzību litogrāfijā pie rokas presēm un mašīnām, no 01.08.1921 saņemot algu 40% apmērā virs minimuma;
  • no 31.08.1931 – litogrāfijas nodaļas pagaidu vadītājs ar algu Ls 104,82 nedēļā; [4]
  • 1935. g. – litogrāfijas un akmeņu spieduma darbnīcas vadītājs; [29]
  • no 1936. g. – litogrāfijas nodaļas vadītāja vietas izpildītājs [30] ar algu no 07.05.1936 Ls 90,- nedēļā, bet no 01.04.1938 alga paaugstināta, izejot no Ls 405,- mēnesī (Ls 95,55 nedēļā); [4]
  • no 1940. g. – litogrāfijas nodaļas vadītājs; [21]
  • no 1944. g. – tehniskais vadītājs un litogrāfijas nodaļas vadītājs. [12]

Iestājoties dienestā, 1920. g. veselības stāvokli pārbaudījis valsts iestādē praktizējošais ārsts Dr. O. Voits. [3]

Kā Valsts papīru spiestuves pārstāvis:

  • 21.07.1925 piedalījies apspriedē par jauno pasu formātu un veidu. Apspriesti arī iespējamie pārpratumi, kādi varētu rasties, rakstot sieviešu uzvārdus pēc jaunās pareizrakstības; [17]
  • 1932. g. bijis komisijas loceklis Latvijas Centrālās tūristu biedrības rīkotajās plakātu sacensībās, [13] bet
  • 1934. g. – Pasta un telegrāfa departamenta rīkotajās pastmarku zīmējumu sacensībās, atzīmējot 1934. g. 15. un 16. maija “vēsturiskos notikumus”; [27]
  • 24.06.1936 izbraucis uz Vāciju, lai tur pārbaudītu naudas kalšanas mašīnas, kuras bijis paredzēts iegādāties un uzstādīt spiestuvē, lai uzsāktu metāla naudas kalšanu. [20]

1934. g. Valsts spiestuves pārvaldnieks Arturs Balodis izvirzījis apbalvošanai ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Finanšu ministrs pieņēmis lēmumu izvirzīt apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiras goda zīmi, kas arī ticis apstiprināts. [3]

1938. g. Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves direktors Ludolfs Liberts izvirzījis apbalvošanai ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Finanšu ministrs pieņēmis  lēmumu izvirzīt apbalvošanai ar Atzinības krusta V šķiras ordeni, ko Ordeņa kapituls apstiprinājis. Aprakstot nopelnus, par kādiem lūgts apbalvot, L. Liberts rakstījis:  

Kārlis Vilsons darbojas Valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē no 29.07.1919. Sākumā kā litogrāfs, tad kā litogrāfijas darbnīcas tehniskais vadītājs. Baudījis priekškara laikā labu tehnisku apmācību un to papildinājis Rīgas lielākos privātos uzņēmumos praktiskā darbā. Vilsons ir izcils tehnisks spēks un, pateicoties viņa praktiskam veiklumam, apķērībai un apdomam un pastāvīgai gatavībai steidzīgos vajadzības gadījumos personīgi pielikt roku izvedamam darbam, Vilsons visaugstākā mērā ir sekmējis litogrāfijas darbnīcu tehnisko attīstību, priekšzīmīgu visvisādu komplicētu daudzo litografisko pasūtījumu izgatavošanu un līdz ar to šinī iespiedumu nozarē Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves labo slavu.

Bez tam Vilsons ļoti sekmīgi ņem dalību spiestuvē noorganizētā viltojumu un ārzemes banknošu pārbaudīšanā un ekspertīzē. Kā rokrakstu salīdzināšanas eksperts Vilsons ir ļoti augsti vērtēts mūsu tiesu iestādēs.

Bermonta uzbrukuma laikā, kad spiestuve nomātās telpās [Mārstaļu ielā, strādājot bez pārtraukuma dienu un nakti], [3] atradās zem uzbrucēja pastāvīgas lielgabalu uguns un uz ielas un pie ēku logiem plīstošie šrapneļi daudzreiz izsauca izbailes un paniku strādniekos, Vilsons ar aukstasinīgu izturēšanos un ar savu piemēru apmierināja uztraukto personālu un tādā kārtā novērsa bēgšanu no darba vietas un steidzīgo valdības pasūtījumu pārtraukšanu. [4]

Pieaicināts tiesu sēdēs kā rokrakstu salīdzināšanas eksperts, piemēram, bijušā Saeimas deputāta un Latvijas kara ministra Jāņa Goldmaņa tiesas sēdē Rīgas apgabaltiesā, [28] tā dēvētajā “pērkoņkrustiešu” lietā karatiesā, [23] vairākās prāvās Rīgas apgabaltiesā [22, 24] un karatiesā, [32] kurās skatīta “pretvalstisko elementu – komunistiskajai partijai piederīgo – kaitīgā darbība”, u. c.

Laulājies ar Zelmu Emīliju Matisoni 17.10.1910 Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. 

03.03.1926 Rīgas Apgabaltiesā pēc Kārļa Nikolaja Vulfsona prasības lietā pret Zelmu Emīliju Vulfsoni laulība šķirta par labu atbildētājai. 18.10.1926 Latvijas Tiesu palātas Civildepartamenta atklātā tiesas sēdē skatīta Kārļa Nikolaja Vulfsona apelācijas sūdzība par Rīgas Apgabaltiesas spriedumu. Tiesu palāta nospriedusi Rīgas Apgabaltiesas spriedumu apstiprināt. [10]

Laulājies ar šķirteni Jadvigu Kristīnu Suščiku, dzim. Tokare, 17.05.1928 Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. Salaulājis latviešu draudzes mācītājs. [9, 37]

13.05.1936 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas atklātā tiesas sēdē atstiprināts Kārļa Vilsonam lūgumu par Helēnas Suščikas, dzīvesbiedres meitas no pirmās laulības, adopciju, piešķirot  viņai uzvārdu „Vilsons” un tēva vārdu „Kārlis”. [7] Ar audžumeitu labas attiecības neizveidojās.

Ģimenē saglabājušās atmiņas, ka vecāki dēlu sūtījuši uz veikalu pēc maizes, bet viņš nav gājis, jo lasījis grāmatas, tā reizēm maizi pārnesot ļoti vēlu vai vispār ģimeni atstājot bešā. Ciemojies pie brāļa Jura viņa ģimenes mājā, taču viesos vienmēr ieradies viens, bez savas ģimenes. Darījumus kārtojis tikai un vienīgi ar brāli Augustu.

Dzīvojis Rīgā, Tērbatas ielā 4-15; [10, 26] Rēveles (Tērbatas) ielā 60-8; [10, 34] Kaukazijas (Kaukāza) ielā 7-1; Aspazijas bulvārī 9-19; [10] L. Jaunavu ielā 3-10; [10, 15] Invalīdu ielā 6-1; [6, 10; 36] Karlīnes (Miera) ielā 25-19; [6, 7] Karlīnes ielā 25; [29] Miera ielā 27-7 [6, 7] (dzīvokļi bija aprīkoti ar tālruni); [21, 29, 30] Jūrmalā, Asaros, 9. līnijā 5, samaksājis Rīgas Jūrmalas pieraksta un peldu nodokli. [10]

Miris Rīgā 61 gada vecumā.

Nāves cēlonis: sirds vājums, plaušu un plaušu plēves iekaisums. [36]

Apbedīts 10.06.1946 Rīgā, II Meža kapsētā. [18]

Apbalvojumi:

  • 15.11.1934 – Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīme (I pakāpe), Nr. 1644;
  • 16.11.1938 – Atzinības krusts (V šķira), Nr. 77. [4, 18, 33] 

 Avoti:

  1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Katlakalna (Katlakaln); 1877-1891 latviešu, vācu. Dzimušie; 123. kadrs, 24. ieraksts.
  2. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Jēzus (Riga, Jesus); 1873-1903 latviešu, vācu. Iesvētītie; 94. kadrs, 55. ieraksts.
  3. LVVA, 1303. f., 2. apr., 6. l., 77.-79. lp.
  4. LVVA, 1303. f., 3. apr., 19. l., 124.-126. lp.
  5. LVVA, 1615. f., 4. apr., 2231. l., 66. lp.
  6. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5385. l.
  7. LVVA, 2942. f., 1. apr., 10000. l.
  8. LVVA, 2996. f., 20. apr., 19872. l., 1. lp.
  9. LVVA, 2996. f., 20. apr., 19876. l.
  10. LVVA, 2996. f., 20. apr., 19883. l.
  11. LVVA, P-1 f., 2. apr., 248. l.
  12. Adresu grāmata 1944. g. / Latvijas statistikas pārvalde. Rīga : Latvijas statistikas pārvalde, 1944. 357. lpp.
  13. Galvas pilsēta. Godalgoti plakātu projekti. Latvijas Kareivis, Nr. 196 (1932, 1. sept.), 4. lpp.
  14. Galvas pilsēta. Valsts papīru spiestuves 15 gadi. Latvijas Kareivis, Nr. 165 (1934, 28. jūl.), 4. lpp.
  15. Iekšlietu ministrijai… Valdības Vēstnesis, Nr. 210 (1927, 20. sept.), 3. lpp.
  16. Iekšlietu ministrijas administratīvais departaments… Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 177 (1927, 31. dec.), 6. lpp.; Valdības Vēstnesis, Nr. 25 (1928, 1. febr.), 8. lpp.
  17. Jaunās pases. Latvis, Nr. 1141 (1925, 23. jūl.), 5. lpp.
  18. Kārlis Vilsons [tiešsaiste]. [B.v.] : Nekropole : personu, notikumu un kapu kultūrvēsturiskā enciklopēdija, [b.g.] [skatīts 2014-11-16]. Pieejams: http://nekropole.info/lv/Karlis-Vilsons-00.00.1885.
  19. Kreicberģis. Valstspapiru speestuve [Attēls]. Ilustrets Žurnals, Nr. 46 (1923, 16. nov.), 420. [28.] lpp.
  20. Kur notiek naudas zīmju iespiešana. Latvijas Kareivis, Nr. 137 (1936, 20. jūn.), 2. lpp.
  21. Latvijas 1940. g. telefona abonentu saraksts. Rīga : Pasta un telegrāfa departaments, 1940. 34. sl.
  22. Liela kommūnistu prāva Rīgas apgabaltiesā. Latvijas Kareivis, Nr. 243 (1935, 24. okt.), 3. lpp.
  23. Pērkoņkrustiešu lietā spriedums gaidāms šodien. Rīts, Nr. 59 (1935, 28. febr.), 7. lpp.
  24. Prokurors prasa sodīt “Latsekcijas” pagrīdes darbiniekus spaidu darbos. Jaunākās Ziņas, Nr. 220 (1937, 29. sept.), 9. lpp.
  25. Rīga. Sv. Mārtiņa baznīca, 1929 [Atklātne] [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, [b.g.] [skatīts 2016-05-19]. Pieejams: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22969/.
  26. Rīgas adresu grāmata 1925. Rīga : Saturns, 1925. 60. [882.] lpp.
  27. Sacensības noteikumi pastmarku zīmējumiem. Latvijas Kareivis, Nr. 146 (1934, 6. jūl.), 3. lpp.; Valdības Vēstnesis, Nr. 146 (1934, 5. jūl.), 3. lpp.
  28. -t-. Tiesa. Latvijas Kareivis, Nr. 83 (1929, 14. apr.), 3. lpp.
  29. Valsts adresu kalendārs 1936. gadam / Valsts statistiskā pārvalde. Rīga : [b.i.], 1935. 184. [192] lpp.
  30. Valsts adresu kalendārs 1937. gadam / Valsts statistiskā pārvalde. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1936. 196. lpp.
  31. Valsts adresu kalendars 1940. gadam. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1940. 159. [181.] lpp.
  32. Ventspils komūnistu prāvā pabeigta liecinieku pratināšana. Rīts, Nr. 32 (1935, 1. febr.), 7. lpp.
  33. Vilsons Kārlis, ierēdnis [tiešsaiste]. [B. v.] : BIOGRAPHIEN, [b. g.] [skatīts 2013-01-05]. Pieejams: http://www.biographien.lv/V_dizc.html.
  34. Rigasches Adressbuch 1914. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, 1914. S. 1111. [903]
  35. Katlakalna ev. lut. draudzes locekļu saraksts (izraksts no draudzes arhīva).
  36. Dokumenti no personīgā arhīva.
  37. Dokumenti no personīgā arhīva.

 

***

 * 1885. III 09. Rīgā; S. Jadviga dz. Tokars.

                Beidzis Rīgas pilsētas elementārskolu,

                1919. VII 29. Valsts papīru spiestuves litogrāfs,

                1920. V 03. virslitogrāfs un litogrāfijas nodaļas vadītājs,

                1934. XI 15. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi # 1644,

                1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 77.

                Avots:       LVVA 1303-3-19-212.

***

Avoti: Rīgas dome, biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Kārlis VulfsonsTēvs04.12.185326.09.1909
        2Marija VulfsoneMarija VulfsoneMāte10.08.185628.07.1927
        3Pēteris VulfsonsPēteris VulfsonsBrālis09.12.189528.04.1934
        4Eduards VulfsonsEduards VulfsonsBrālis19.05.1893
        5Augusts VulfsonsAugusts VulfsonsBrālis16.01.189130.04.1952
        6Juris VulfsonsJuris VulfsonsBrālis04.11.188619.12.1958
        7Aleksandrs VulfsonsAleksandrs VulfsonsBrālis09.06.1883
        8
        Jānis VulfsonsBrālis22.02.187706.09.1889
        9Elizabete DombrovskaElizabete DombrovskaMāsa03.02.1880
        10
        Katrīne VulfsoneMāsa11.03.1878
        11Zelma VulfsonsZelma VulfsonsSieva11.08.188630.11.1948
        12Jadviga VilsoneJadviga VilsoneSieva05.08.189230.12.1968
        13
        Rūdolfs VulfsonsOnkulis27.05.186124.03.1894
        14
        Jānis VulfsonsOnkulis06.07.1868
        15
        Jēkabs VulfsOnkulis13.08.185122.09.1854
        16
        Andrejs VulfsonsOnkulis28.10.1863
        17
        Ludovika HajkovaTante08.09.1870
        18
        Luīze DombrovskaTante28.03.1857
        19Oļģerts DombrovskisOļģerts DombrovskisBrāļa/māsas dēls02.12.1924
        20Rihards VītumsRihards VītumsBrāļa/māsas dēls21.05.191013.12.1981
        21
        Jēkabs VulfsonsBrāļa/māsas dēls21.05.1916
        22Herberts VulfsonsHerberts VulfsonsBrāļa/māsas dēls29.10.192030.10.1989
        23Ērika VītumaĒrika VītumaBrāļa/māsas meita05.08.1908
        24Ilga BijaIlga BijaBrāļa/māsas meita26.03.191600.00.1996
        25Laimdota DombrovskaLaimdota DombrovskaBrāļa/māsas meita08.08.191709.02.1996
        26Daina DombrovskaDaina DombrovskaBrāļa/māsas meita06.06.192304.04.2006
        27Helēne DinvieteHelēne DinvieteAudžumeita14.09.191721.07.1997
        28Marija TokareMarija TokareSievas/vīra tēvs09.12.186222.09.1938
        29
        Francis TokarsSievas/vīra tēvs16.09.185510.02.1925
        30Juliāna VītumaJuliāna VītumaSvaine08.03.188714.03.1961
        31Marija VulfsoneMarija VulfsoneSvaine26.04.1895
        32Marija VulfsoneMarija VulfsoneSvaine06.05.1893
        33Viktorija TokarsViktorija TokarsSvaine18.06.189002.01.1972
        34
        Olga TupikaSvaine00.00.189410.12.1982
        35Alvīne VulfsoneAlvīne VulfsoneSvaine18.01.189809.12.1975
        36Juris DombrovskisJuris DombrovskisSvainis29.08.187819.10.1936
        37Jānis TokarsJānis TokarsSvainis28.05.188613.11.1938
        38
        Ādolfs TokarsSvainis11.08.1884
        39
        Francis TokarsSvainis07.03.188924.01.1920
        40
        Pēteris MednisVectēvs00.00.181614.02.1890
        41
        Ede MedneVectēvs00.00.182604.06.1894
        42
        Jēkabs VulfsonsVectēvs00.00.182321.02.1895
        43
        Marija VulfsoneVecāmāte00.00.182623.08.1907
        44
        Kristīne VulfsoneBrālēns/māsīca04.12.1887
        45
        Juris VulfsonsBrālēns/māsīca31.12.189025.02.1893
        46
        Olga HajkovaBrālēns/māsīca11.05.1896
        47Andrejs VulfsonsAndrejs VulfsonsBrālēns/māsīca05.01.189630.06.1965
        48Ludovika PuduleLudovika PuduleBrālēns/māsīca05.03.1898
        49Jēkabs DombrovskisJēkabs DombrovskisBrālēns/māsīca23.08.188017.12.1949
        50
        Lilija HajekaBrālēns/māsīca13.06.189410.07.1920
        51Indriķis VulfsonsIndriķis VulfsonsBrālēns/māsīca02.05.1893
        52
        Johanna HajekaBrālēns/māsīca08.02.189317.02.1904
        53Jānis DombrovskisJānis DombrovskisBrālēns/māsīca30.09.188205.02.1930
        54Reinholds VulfsonsReinholds VulfsonsBrālēns/māsīca15.02.1896
        55
        Jānis VulfsonsBrālēns/māsīca19.03.190301.04.1903
        56
        (Nezināms) VulfsonsBrālēns/māsīca15.02.189802.03.1898
        57
        Ādolfs VulfsonsBrālēns/māsīca20.08.188608.03.1887
        58Jēkabs VulfsonsJēkabs VulfsonsBrālēns/māsīca12.05.188927.01.1950
        59
        Kārlis VulfsonsBrālēns/māsīca08.05.190219.06.1902
        60
        Marija VulfsoneBrālēns/māsīca11.04.1899
        61Ludolfs LibertsLudolfs LibertsDarba devējs03.04.189511.03.1959
        Birkas