Kārlis Ozols

Pievieno šai personai bildi!

Kārlis Ozols  bija Latvijas un Austrālijas šaha meistars.

1932. gadā Kārlis Ozols debitēja Latvijas šaha čempionātā un dalīja 5.-6. vietu savā virsturnīra grupā. Vēlāk viņš regulāri piedalījās Latvijas šaha čempionāta finālos - 1934. gadā, 1937. gadā, 1938. gadā, 1941. gadā un 1943. gadā.

Labākais panākums tika sasniegts 1937. gadā, kad tika izcīnītas tiesības piedalīties Ķemeru starptautiskajā turnīrā, kurā gan tika ieņemta pēdējā vieta.

Arī 1939. gada Ķemeru - Rīgas starptautiskajā turnīrā Ozolam neizdevās sasniegt labus panākumus.

Labākais viņa rezultāts bija uzvara Rīgas 1944. gada čempionātā.

Divas reizes Ozols pārstāvēja Latvijas izlasi Pasaules šaha olimpiādēs:

  • 1936. gadā neoficiālajā olimpiādē Minhenē spēlējot pie 8. galdiņa tika izcīnīta 3. vieta (+7, =7, -1);[3]
  • 1937. gadā šaha olimpiādē Stokholmā spēlējot pie 4. galdiņa (+2, =3, -5).[4]

Otrā Pasaules kara laikā Ozols emigrēja uz Vāciju, kur 1948. gadā Augsburgas turnīrā izcīnīja 8. vietu,  bet vēlāk pārcēlās dzīvot uz Austrāliju, kur daudzus gadus bija viens no labākajiem Austrālijas šahistiem.

Viņš bija Austrālijas Viktorijas štata čempions deviņas reizes laika posmā no 1949. līdz 1971. gadam.

Piecas reizes viņš ieguva godalgotās vietas Austrālijas čempionāta.

Pēc dalītās uzvaras Austrālijas čempionātā 1957. gadā viņš ieguva tiesības piedalīties Āzijas un Klusā okeāna reģiona čempionātā Manilā 1958. gadā, kur ieņēma augsto otro vietu. 1963. gadā viņš uzvarēja turnīrā Melburnā, negaidīti apsteidzot spēcīgo padomju lielmeistaru Aleksandru Kotovu.

Ozols aktīvi spēlēja korespondencšahu, dalot uzvaru Austrālijas čempionātā 1959. gadā. Viņš piedalījās vairākos Starptautiskās korespondencšaha federācijas (ICCF) turnīros un ieguva ICCF meistara titulu 1972. gadā.

Ozola pēdējais turnīrs bija Austrālijas veterānu čempionāts Melburnā 1994. gadā.

Mūža nogalē Kārlis Ozols tika apsūdzēts, ka laika posmā starp 1942. gada jūliju un 1943. gada septembri pie Minskas darbojies bēdīgi slavenajā Viktora Arāja vienībā, piedaloties 12000 ebreju noslepkavošanā Baltkrievijā.

Ar Arāju Ozols bija iepazinies jau Latvijas Universitātē, kur studējis Juridiskajā fakultātē un bijis studentu korporācijas Fraternitas Livonica biedrs.

Tomēr līdz tiesai Ozola lieta nenonāca viņa nāves dēļ. Mūža pēdējos gadus Ozols slimoja ar Alcheimera slimību.

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Uldis ĢērmanisUldis ĢērmanisPaziņa04.10.191510.12.1997
        2Herberts CukursHerberts CukursPaziņa17.05.190024.02.1965
        3
        Juris KliesmetsSkolotājs11.11.189800.12.1951
        4Vilis KalniņšVilis KalniņšSkolotājs28.08.190011.10.1941
        5
        Skolotājs
        6Viktors ArājsViktors ArājsStudiju biedrs, Komandieris13.01.191013.01.1988
        7Jānis ŠnitkeJānis ŠnitkeDomu biedrs15.09.191614.09.2005

        Nav norādīti notikumi

        Birkas