Kārlis Pētersons (1877–1926) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks un Latviešu strēlnieku divīzijas komisārs (1918), LSPR Komisāru padomes kara komisārs (1919).

Dzimis 1877. gada 19. februārī Lielvārdes pagastā. Jau 1898. gadā iestājies Krievijas SDSP un veidojis vienu no pirmajiem sociāldemokrātu pulciņiem Latvijā.

1905. gada revolūcijas laikā dibināja LSDSP izdevniecību "Progress", 1906. gadā aizceļoja no Latvijas un uzturējās Pēterburgas, Kijevas un Maskavas pilsētās. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā viņš bija Latviešu strēlnieku izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, laikraksta "Brīvais strēlnieks" redakcijas kolēģijas loceklis. Pēc Oktobra revolūcijas bija Petrogradas Kara revolucionārās komitejas loceklis.

1918. gada aprīlī iecelts par Latviešu strēlnieku divīzijas komisāru. 1919. gadā bija LSPR Komisāru padomes kara komisārs, Revolucionāras kara padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Pēc evakuācijas no Latvijas bija Krievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Tālo Austrumu biroja loceklis, Jeņisejas guberņas kara komisārs, 5. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis. 1924. gadā viņu pārcēla darbā uz Abhāzijas APSR, kur viņš strādāja par nodaļas vadītāju laikrakstā "Darba Abhāzija".

Miris no tuberkulozes 1926. gada 17. janvārī Suhumi.