LKOK nr.3/796

Pumpītis, Kārlis

Virsnieka vietas izpildītājs 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

* 1895. g. 1. janvārī Bejas pagastā.

+ 1939. g. 27. septembrī Alūksnē.

[Apbedīts Alūksnes garnizona kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 17. aprīlī Mencas-Saaru rajonā pie Melnupes.

Pakāpeniski paaugstināts par kapteini.

PUMPĪTIS KĀRLIS Aleksandra dēls

1. (4.) Valmieras kājnieku pulka virsnieka V.L

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 14. janv. Bejas pag. Ieguvis augstāko izglītību. Grāmatvedis Alūksnē. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. maijā, dienējis Preobraženskas gvardes pulkā, kur beidzis mācību komandu un pēc tam piedalījies kaujās Besarābijas frontē. 1916. g. sākumā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem, sākumā Rezerves, pēc tam 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās un sasniedzis apakšvirsnieka pak. 1917. g. martā atvaļināts slimības dēļ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 8. dec., norīkots uz Alūksni aizsardzības organizēšanai un brīvprātīgo reģistrēšanai. Noorganizējis Alūksnes partizānu nodaļu, kas 1919. g. 1. febr. ieskaitīta 1. Tallinas aizsargu bataljonā. Kopā ar igauņiem cīnījies pret lieliniekiem līdz 1919. g. martam, kad nosūtīts uz 1. Valmieras kājnieku pulku Tērbatā. Tā sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē. Par kauju nopelniem pakāpeniski paaugstināts, 1920. g. sasniedzis leitnanta pak., skaitot no 1919. g. 16. apr.

1919. g. 17. apr. Ziemeļvidzemē, lielinieku frontē Mencas-Sāru raj. Pumpītis kopā ar seržantu Laubertu uzspridzināja tiltu pār Melnupi, lai aizkavētu ienaidnieka pārcelšanos, bet 19. apr., kad spēcīgas ienaidnieka artilērijas uguns dēļ mūsu spēki sāka atkāpties no pozīcijām pie Saru muižas, palīdzēja tos apturēt un sakārtot. Abos gadījumos ar savu drosmi un pašuzupurēšanos būtiski veicināja pozīciju noturēšanu. 

Pulka izlūku komandas sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam pārcelts uz velosipēdistu rotu un tās rindās cīnījies Latgalē. 

TZO