Kārlis Reinholds Zariņš

Pievieno šai personai bildi!

Kārlis Reinholds Zariņš bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās Latvijas okupācijas.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.

Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā.

Mācījies Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos.

Pēc tam mācījies jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu.

Pirmā Pasaules kara laikā no 1915. gada augusta bija "Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas" Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNP darbā. 1918. gada septembrī atgriezies Rīgā.

No 1918. g. decembra Tautas padomes loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs.

  • No 1919. g. janvāra Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē.
  • 1919. g. aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā.
  • No 1919. g. oktobra rezidējošais ministrs.
  • No 1921. g. februāra sūtnis Somijā, no 1923. g. aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos.
  • 1925.-1930. g. LR sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā.
  • 1930.-1933. g. LR sūtnis Igaunijā.
  • No 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam LR ārlietu ministrs.
  • No 1933. g. jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē

1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Lord Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo aneksiju.

1940. g. jūlija beigās PSRS pārstāvja A. Višinska izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K.Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju.

Ar LR Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu LR sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.

Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un Britu sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.

Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā.

1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes (kopā no 1946.gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu).

Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).

***

 

*1879. XII 04. Ipiķu pag.; M. Sapa dz. Dimze, S. Henriete dz. Houperts. 

                                + 1963. IV 29. Londonā

                Beidzis Rūjienas draudzes skolu,

                bijis Tenejas pagasta darbveža palīgs,

                1899. Pēterpils biržas notāra palīgs,

                1905. Pēterpils latviešu izglītības biedrības „Dzīve“ dibinātājs,

                1913/1917. Pēterpils latviešu labdarības biedrības priekšsēdētājs,

                1915/1917. Latvijas bēgļu apgādāšanas valdes loceklis,

                1917/1918. Baltijas komitejā,

                1918. K. Zariņa dzīvokli Kr. Barona 7. sakas Tautas Padomes likumīgais darbs,

                1918/1922. Tautas Padomes loceklis no radikāldemokrātu partijas,

                1918/1919. Rīgas pilsētas domes sekretārs,

                1919. Latvijas miera delegācijas atasējis Parīzē,

                1919. iecelts par Latvijas sūtni Somijā,

                1921/1923. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Somijā,

                1923/ 1925. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Somijā, Zviedrijā, 

                                Norvēģijā un Dānijā,

                1925/1930. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Zviedrijā, 

                                Norvēģijā un Dānijā,

                1926.VI 22. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķīru # 26,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa II šķīru # 69,

                1931. XII 09. – 1933. III 24. ārlietu ministrs,

                1930/1933. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Igaunijā,

                1933. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā,

                1934/1940. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā un Īrijā, 

                                Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā, Kanādā,

                1940. V 17. Piešķirtas ārkārtējas pilnvaras vadīt Latvijas diplomātisko un 

                                konsulāro pārstāvniecību darbību,

                1941/1963. Latvju biedrības Lielbritānijā goda priekšsēdētājs,

                1941/1963. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs,

                1947/1963. Daugavas Vanagu fonda goda priekšsēdētājs,

                Studentu pulciņa „Ziemelis“ goda biedrs.

                Pēterburgas latviešu biedrības biedrs,

                Pēterburgas latviešu izglītības biedrības „Dzīve” valdes loceklis,

                Pēterburgas latviešu labdarības biedrības biedrs un priekšsēdētājs,

                Rīgas Latviešu biedrības biedrs,

                Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā prezidija loceklis,

                Tautu savienības veicināšanas biedrības biedrs,

                Amerikas draugu biedrības biedrs,

                Latviešu un somu biedrības biedrs,

                Angļu un baltiešu biedrības dibinātājs,

                Apbalvots ar Atzinības Krusta I šķīru,

                Somijas „Baltas Rozes“ lielkrustu,

                Zviedrijas „Ziemeļzvaigznes“ lielkrustu,

                Dānijas „Danebroka“ lielkrustu,

                Norvēģijas „Sv. Olava“ lelkrustu,

                Igaunijas „Ērgļa“ lielkrustu.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Latvijas ārlietu dienesta darbinieki”, R., 2003.;

                                „Students“ # 5/1939.

***

Kārlis Reinholds Zariņš (1879. gada 4. decembris — 1963. gada 29. aprīlis) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās Latvijas okupācijas.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.

Biogrāfija

Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā.

Mācījies Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos. Pēc tam mācījies jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu.

Pirmā Pasaules kara laikā no 1915. gada augusta bija "Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas" Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNP darbā. 1918. gada septembrī atgriezies Rīgā.

No 1918. g. decembra Tautas padomes loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs.

Darbs LR Ārlietu ministrijā

  • No 1919. g. janvāra Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē.
  • 1919. g. aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā.
  • No 1919. g. oktobra rezidējošais ministrs.
  • No 1921. g. februāra sūtnis Somijā, no 1923. g. aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos.
  • 1925.-1930. g. LR sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā.
  • 1930.-1933. g. LR sūtnis Igaunijā.
  • No 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam LR ārlietu ministrs.
  • No 1933. g. jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē

1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Lord Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo aneksiju. 1940. g. jūlija beigās PSRS pārstāvja A. Višinska izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K.Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Šāds lēmums bija rupjš starptautisko paražu tiesību, t.sk. 1907.gada 18.oktobra Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un tradīcijām un Hāgas noteikumu 43. un 45.pantu noteikumu pārkāpums, kā arī Latvijas konstitucionālo tiesību pārkāpums un tas nav spēkā kopš tā izdošanas brīža, kādēļ K. Zariņa Latvijas Republikas pavalstniecība palika neskarta.

Latvijas Republikas de iure pārstāvis un pārstāvniecību vadītājs

Ar LR Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu LR sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.

Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un Britu sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.

Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā. 1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes (kopā no 1946.gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu).

Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).

Avoti: wikipedia.org, biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Alfrēds BīlmanisAlfrēds BīlmanisDarba biedrs02.02.188726.07.1948
        2Viktors ArājsViktors ArājsPaziņa13.01.191013.01.1988Diemžēl, godājamais sūtnis ir sniedzis palīdzīgu roku kara noziedziniekam Viktoram Arājam, kad tas slēpās no tiesas pēc kara
        3Roberts SlokenbergsRoberts SlokenbergsDomu biedrs23.10.189822.10.1957
        4Vilis OlavsVilis OlavsDomu biedrs18.05.186728.03.1917

        24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība

        Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pievieno atmiņas

        06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam

        Pievieno atmiņas

        28.11.1947 | Pimie latviešu bēgļi ieceļo Austrālijā

        Pievieno atmiņas

        Birkas