Viņš dzimis Vecpiebalgas pagasta Griškās 1858. gada 25. novembrī. Viņš bija beidzis junkurskolu, kā virsnieks 114. kājnieku pulkā no 1910. līdz 1913. gadam dienējis Jelgavā, tur 1917. gadā atvaļinājies. Pēc 1918. gada 18. novembra vecpiebaldzēns pieteicies aizstāvēt jauno republiku, un jau 1918. gada 23. decembrī viņš ticis ieskaitīts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Pulkvedis Kārlis Šancbergs kļuvis par Jelgavas apriņķa apsardzības priekšnieku. Taču 1919. gada 1. janvārī viņš atvaļināts sakarā ar Apsardzības ministrijas darbības pārtraukšanu Rīgā. Tad pulkvedis devies līdzi valdībai uz Liepāju, kur 29. martā iecelts par Apsardzības ministrijas apģērbu un kara piederumu darbnīcas priekšnieku, kas bijis ļoti sarežģīts un grūts darbs. Taču pieredzējušajam pulkvedim liktenis neļāvis darboties jaunās Latvijas labā, viņš saslimis ar tīfu un 13. aprīlī Liepājā ievietots slimnīcā, kur 1919. gada 16. aprīlī miris. Līdzšinējie mēģinājumi uzzināt arhīvos par viņa bērēm un apbedījuma vietu bijuši nesekmīgi. Iespējams, ka iemesls bija tīfa slimība. Spriežot pēc tā laika avīžu ziņām, tie varēja būt Liepājas Ziemeļu kapi, jo tajos apbedīja daudzus Liepājā un tās apkārtnē kritušos brīvības cīnītājus. Meklējumi vēl turpinās.

Kārļa Šancberga ģimenes pārstāvji (sieva Alma Šancberga, dzim. Rīhe, meita Dagmāra, dēls Hermanis) 1944. gadā devušies trimdā uz Vāciju, ASV, Austrāliju. Sidnejā dzīvo viņa mazmeita Ingrīda Garofali Šancberga. Var tikai apbrīnot viņas cieņu un mīlestību pret vectēva paveikto. Kad vectēva kapa meklējumi Liepājā beidzās nesekmīgi, mazmeita nolēma vectēva piemiņu iemūžināt viņa dzimtajā pusē Vecpiebalgā. Tur vēl bija saglabājusies Reiņa Šancberga dzimtas kapa kopa ar vandāļu iznīcinātu pieminekli. Mazmeita parūpējās, lai šogad, atzīmējot Latvijas Republikas 80. gadskārtu, vēsturei tiktu atstāts pulkveža Kārļa Šancberga vārds.

Avots: "Rīgas piejūra", 1.daļa