KĀRLIS ŠMITS apakšpulkvedis, PSKP biedrs kopš 1919. gada. 

K. Šmits dzimis 1897. qadā Riqā strādnieka ģimenē.

Piecpadsmitqadu vecumā viņš uzsācis patstāvīqas darba qaitas un drīz vien arī iesaistījies revolucionāro paqrīdes pulciņu darbā.

1918. qadā Kārlis Šmits brīvprātīqi iestājās Sarkanajā Armijā un tika norīkots politiskaiā darbā uz Latviešu strēlnieku divīziju.

1947.12.13 Cēsu Stars i...zvirzīt kā kandidatu no 7. vēlēšanu apgabala lekšlietu Ministrijas pilnvarotā Cēsu apriņķī, apakšpulkvedi Kārli Smitu. b. Smits visu savu dzīvi- veltījis cīņai par darbaļaužu laimi. Pilsoņu kara laikā viņš varonigi cīnījās latviešu strēlnieku pulkā. b. Šmits nesaudzīgi cīnījās ar kontrrevoluciju, strādādams ārkärtējā komisijā, pēc tam lekšlietu komisariāta un ministrijas sistēmā.

1950. gadā K. Smits veselības stāvokļa dēl alzgāja pensijā, taču arī pēc tam vinš aktīvi pledalījās sabiedriskajā darbā.

Gandrīz desmit gadu K. Šmits vadīja žurnāla «Dadzis» redakcijas ārštata nodaļu. 

Miris 1972. gada 17. februārī pēc ilgas un grūtas slimības  

 Par nopelniem Dzimtenes labā - Padomju valdiba apbalvojusi Kārli Šmitu ar diviem Sarkanā Karoqa ordenlem, Sarkanās Zvaigznes ordeni un daudzām medaļām. 

Visi, kas pazina Kārli Šmitu un strādāja kopā ar viņu, allaž paturēs šo mūsu Dzimtenes uzticīgo dēlu, principiālo komunistu un iejutīgo biedru qaišā piemiņā

***

Padomju preses materiāli

E. Ruģēna intervija

čekists, ģenerālmajors Kārlis Šmits – īstajā vārdā Francis Jansons.

Viņš bija revolucionārs, kas 1913. gadā emigrēja uz ASV, bet 1917. gadā ar Leibu Bronšteinu-Trocki un citiem tādiem pašiem biedriem atgriezās Krievijā.

Bija Fēliksa Dzeržinska operatīvās brigādes štāba priekšnieks, tika iesūtīts pie Mahno, bija izlūkošanas dienesta rezidents Ķīnā un Japānā, kā arī Tālo Austrumu un Kabardas–Balkārijas čekas priekšnieks.

Kara laikā dienēja izlases vienībā, kas čekas uzdevumā slepkavoja cilvēkus ārzemēs.

Uz viņa sirdsapziņas bija arī Čehoslovākijas prezidenta Edvarda Beneša slepkavība pēc kara.

Latvijas čekā viņš vadīja cīņu pret Latgales nacionālajiem partizāniem. Pēc Ņikitas Hruščova slavenās runas viņu aizsūtīja pensijā kopā ar pārējiem, kuru noziegumi bija par skaļu, lai notušētu, – ar Vēveri, Bunduli un citiem.

Vispirms Šmits nokļuva Rīgas kinostudijas direktora amatā, vēlāk strādāja par „Dadža” ārštata nodaļas vadītāju.

Toreiz „Dadzī” bija tikai divi ārštatnieki – vēlāk labi pazīstamais rakstnieks Andris Kolbergs un es (A. Ruģēns)