Klusajā Tukuma pilsētiņā 21.decembrî 86 gadu vecumā miris bijušais Engures jūrskolas ilggadigais vadītājs un Kr.Valdemāra draugs un ideju īstenotājs dzīvē.
Nelaiķis dzimis muižas vagara un zemkopja ģimenē kā vecākais no 3 brāļiem. Vecāki - Jānis un Anna (dzim. Goldberga). Kā viens no pirmajiem apmeklēja Pūres jaunatvērto skolu pie skolotāja Volberga. Beidza Jelgavas reālskolu un darbojās kādu laiku kā pagasta tiesas darbvedis. Papildinājās izglītībā privātā ceļā un uzņēmās Engures jūrskolas vadību. Minētā skola bija dibināta pēc Kr.Valdemāra ieteikuma un tieši pakļauta Viskrievijas biedrībai, kuras līdzdibiātājs un darbinieks bija Kr.Valdemārs.
Kārlis Zandbergs kā muižas vagara dēls vislabāk pazinā tā laika latviešu jaunatnes grūtos apstākļus ar klaušām muižā un pēc tam grūtā darbā pie vecākiem lauku mājās. Tādēļ viņš ne tikai pats dzinās pēc izglītības, bet arī ieteica to katram cik iespējams, lai uzlabotu kā savu, tā citu tautiešu stāvokli.

Vecais Engures jūrskolotājs, kā viņu pazina gan jauns, gan vecs 50 gadus atpakaļ tuvā un tālā apkārtnē, bija izcila personība un liels patriots. Viņa asais prāts un atklātā daba iekaroja daudz draugu un cienītāju. Uz viņa ieteikšanu jūrniecības biedrībā Maskavā 38 gadus ņēma dzīvu dalību arī viņa brālis Dr. Augusts Zandbergs, kā tuvākais Kr.Valdemāra līdzdarbinieks. Tādā ceļā jūrskolotājs palika ciešākā kontaktā ar Kr.Valdemāru un viņa Krievijas jūrniecības biedrības darbību.
Daudz tā laika latviešu jaunekļu beidza viņa vadīto skolu un nodevās jūrniecībai un tā dzīve izveda Kr.Valdemāra ideju "braukt jūriņā, lai krātu naudu pūriņā".
 Kārlis Zandbergs pieder pie tiem nedaudziem atmodas laikmeta darbiniekiem, kas kopā ar tā laika latviešu studējošo jaunatni Maskavā līdzdarbojās laikrakstā "Austrums" un nesa izglītību tautas brāļiem.
Dzīvē Kārlis Zandbergs bija pieticīgs un to vislabāk raksturo uzraksts uz viņa namiņa - "Mans nams - mana pils".

Kara gadi un grūtie bēgļa apstākļi darīja savu iespaidu uz nelaiķa veselību un, atgriezies Latvijā, bija spiests pilnīgi atturēties no sabiedriskā darba un vadīja savas mūža pēdējās dienas Tukumā.
Viņu guldīs zemes klēpī 30. decembrī Engures kapos netālu no viņa bijušās darba vietas - jūras skolas.

Avots: Pēdējā brīdī, 30.12.1934

1980-to gadu prese raksta, ka okupācijas gados Zandberga kapa vieta bijusi izpostīta un tai pāri gajis iemīts gājēju celiņš. Tikai 80-os gados uzņēmīgi cilvēki pacēluši šo jautājumu presē un panākuši, ka kapa vieta tiek sakopta un uz tās uzlikta plāksnīte ar uzrakstu.