Karls fon Breverns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.10.1704
Miršanas datums:
21.10.1744
Papildu vārdi:
Карл (Германович) фон Бреверн
Kategorijas:
Akadēmiķis, Dzimis Latvijā, Ministrs, Muižnieks
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Kārlis fon Brēverns  - Krievijas impērijas slepenpadomnieks, diplomāts, Krievijas Zinātņu akadēmijas 4. prezidents (1740-1741) , carienes Elizabetes  konferencministrs.

Dzimis Rīgā, Hermaņa Brēverna dēls.

Izglītību apguvis Rīgā un Kēningsbergā.

1726.g. - sekretārs Krievijas vēstniecībā Zviedrijā.

1734.g - kļūst par grāfa Levenvoldes sekretāru, kuru pavada diplomātiskās misijās Vīnē, Drēzdenē, Berlīnē.

24.04.1740 apprecas ar grāfienu Annu fon Keizerlingu un saņem arī ZA prezidenta titulu un atalgojumu, saglabājot iepriekšējos amatus.

Kā akadēmijas prezidents rūpējies par kartogrāfiskā materiāla veidošanu, konfiscēto kolekciju muižniekiem saglabāšanu.

1741.g. 15. aprīlī tiek atbrīvots no amata, jo sadarbojies ar fon Bīronu, kurš centās pārņemt varu Krievijā pēc carienes Annas nāves. Uz laiku varu pārņēmusī  Anna (Leopolda meita) liek piespriest bargus sodus visiem ar Bīronu sadarbojušamies muižniekiem.

Tomēr jau 1741.gada 12. decembrī pie varas nākusī cariene Elizabete (Jeļizaveta Petrovna) atgriež Brēvernu savā dienestā, un ieceļ par diplomātiskā dienesta vienu no vadītājiem.

Vēlāk Breverns saņēmis A.Ņevska ordeni

***

Breverni un fon Breverni de Lagardi

Vecākais dzimtas pārstāvis -Johans Breverns, (1616-12/5/1700), dzimis Silēzijā, vēlāk Rīgas superintendants. Divreiz precējies. Otrajā laulībā piedzimis dēls Hermanis Brēverns, kuru Zviedrijas karalis Kārlis XI ieceļ muižnieku kārtā 6/10/1694. Otrajā laulībā dzimušas arī 3 meitas - Anna (precējusies ar māc`tāju Dāvidu Kaspari), Magdalēnu, (precējusies ar Rīgas pārvaldes (Hofgericht) viceprezidentu Joahimu fon Šulcu), Sofiju (precējusies ar Rīgas iedzīvotāju Paulu Brokhauzenu). Hermanis Brēverns kopš 1717.g. tūlīt pēc Krievijas justīcijas kolēģijas izveidošanas kļuva par kolēģijas viceprezidentu un īsteno padomnieku. Hermaņa dēls Karls- kļūst par Krievijas ZA prezidentu.

Kopš 1852. gada 11. decembra, ar Augstāko pavēli, pēc Igaunijas muižnieka, Zviedrijas grāfa Magnusa de Lagardi lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram Jāņa dēlam Brēvernam ( Александру Ивановичу Бреверну) tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot arī Breverna de Lagardi uzvārdu, titulu un ģerboni (Brokhauza vārdnīca)

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Hermann von BrevernTēvs20.07.166303.07.1721
        2Johans BrēfersJohans BrēfersVectēvs11.03.161612.05.1700
        3Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreAnna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreDarba devējs28.01.169317.10.1740
        4Ernests fon BīronsErnests fon BīronsDomu biedrs23.11.169028.12.1772

        31.01.1714 | Pēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju Krievijā

        Pēteris I atvēra Kunstkameru, jeb pirmo muzeju Krievijā ar 1714. gada 31. janvāra pavēli par tās izveidošanu. 10 gadus vēlāk tā kļuva par Pēterburgas (Krievijas) Zinātņu akadēmijas pamata bāzi.

        Pievieno atmiņas

        Birkas