1926. gadā Kaspars Irbe absolvēja Jūrmalas pilsētas ģimnāziju, kur apguva angļu, franču un vācu valodu. Vēlāk, 30. gados, noklausījās divus kursus Rīgas pilsētas komercskolas Tirdzniecības nodaļā, apmeklēja baleta nodarbības pie slavenās Aleksandras Fjodorovas, bet 30. gadu beigās mācījās latīņu valodu. Padomju laikā, 50. gados, viņš noklausījās divu mēnešu kursu Minskas juridiskajā skolā, lai, nokārtojis eksāmenu tieslietās, varētu strādāt padomju tautas tiesā.

Otro pasaules karu Irbe pārlaida mājās, viņam izdevās izvairīties no mobilizācijas nacistu un padomju armijā. 1944. gadā, saņēmis pavēsti ierasties Latviešu leģiona iesaukšanas komisijā, viņš izgādāja zīmi no ārsta. Savukārt no iesaukšanas Sarkanajā armijā Irbe izvairījās, piekrītot strādāt par namu pārvaldnieku Majoros (amats, kurā atbrīvoja no mobilizācijas). Viņš bija vienīgais bērns, un tuvu radinieku viņam nebija. Pats ģimeni neizveidoja (bija homoseksuāli orientēts), bet dzīvoja viens un pat vientuļš privātmājā, brīvs ne vien no tuvinieku disciplinējošās varas, bet arī no daudzdzīvokļu nama vai komunālā dzīvokļa kaimiņu modrās acs. Viņš apzināti izvairījās stāties komunistiskajā partijā vai nokļūt kādā amatā, turoties pie principa “nekur neeju un nekur nemaisos”.

Avots: Rīgas laiks, 2018

Grāmata:" Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927-1949" 1.sējums, R. 2021.g.