Katiņa, komunistu veikto masu slepkavības vieta

Pievienot bildi!
Piesaistītie:
2791apskatīt sarakstu
Aktīva no:
00.00.1940
Adrese:
Katyn, Smoļenskas apgabals, Krievija
Politiskā teritorija:
Smolensky District
Kategorijas:
Brāļu kapi (kopējs apbedījums), GULAG
Papildu lauki

Katiņas slaktiņš, zināms arī kā Katiņas meža slaktiņš (poļu: zbrodnia katyńska, 'Katiņas noziegums'), bija poļu iedzīvotāju masveida nāvessoda izpilde pēc Padomju varas iestāžu rīkojuma 1940. gada 5. martā.

Aptuvenais upuru skaits bija 22 000, visbiežāk tiek minēts 21 768.

Upuri tika nogalināti Katiņas mežā, Kaļiņinas un Harkovas cietumos un citur.

Apmēram 8000 no tiem bija poļu virsnieki, kas tika saņemti gūstā 1939. gadā PSRS iebrukuma Polijā laikā, pārējie bija poļi, kas bija tikuši arestēti par "spiegošanu, sabotāžu vai bija žandarmi, zemes īpašnieki, fabriku īpašnieki, advokāti, mācītāji un ierēdņi".

 

Tā kā Polijas karaklausības sistēma noteica visiem neatbrīvotajiem universitāšu absolventiem kļūt par rezerves virsniekiem, Padomju spēkiem izdevās sagustīt lielu daļu Polijas inteliģences un ebreju, ukraiņu, gruzīnu un baltkrievu inteliģenci ar Polijas pavalstniecību.

Sākotnēji apzīmējums "Katiņas slaktiņš" attiecās uz Polijas militāro virsnieku no Kozeļskas karagūstekņu nometnes iznīcināšanu Katiņas mežā pie Katiņas un Gņezdovas (aptuveni 19 km uz rietumiem no Smoļenskas Krievijā). Tagad to izmanto, lai apzīmētu vienlaicīgo karagūstekņu iznīcināšanu arī ģeogrāfiski attālajā Starobeļskā un Ostaškovā, un politieslodzīto iznīcināšanu Rietumbaltkrievijā un Rietumukrainā, kuri tika nošauti pēc Staļina rīkojuma Katiņas mežā, NKVD (krievu: Народный комиссариат внутренних дел) galvenajā mītnē Smoļenskā, Smoļenskas lopkautuvē un cietumos Kaļiņinā (Tverā), Harkivā, Maskavā un citās padomju pilsētās.

Pēc iebrukuma 1941. gadā Nacistiskā Vācija 1943. gadā paziņoja par masu kapu atrašanu Katiņas mežā.

Paziņojums noveda pie diplomātisko attiecību pārtraukšanas starp PSRS un Polijas trimdas valdību Londonā.

PSRS turpināja noliegt iznīcināšanu līdz 1990. gadam, kad tā beidzot atzina NKVD veiktos noziegumus un sekojošo noklusēšanu.

Krievijas valdība atzina padomju varas atbildību par slaktiņiem, bet neatzina to par kara noziegumu vai genocīda aktu. Šis atzinums pieprasītu joprojām dzīvo nozieguma veiceju tiesāšanu, ko pieprasīja Polijas valdība. Turklāt Krievijas valdība neatzīst upurus par Staļina represiju upuriem, kas neļauj tos formāli reabilitēt.

 

Sarkanās armijas sagūstītie poļu karagūstekņi PSRS iebrukumā Polijā.

Lavrentija Berijas 1940. gada 5. marta ziņojums Josifam Staļinam, piedāvājot poļu virsnieku iznīcināšanu.

1939. gada 17. septembrī Sarkanā armija no austrumiem iebruka Polijā, pārkāpjot Polijas-Padomju Savienības neuzbrukšanas paktu. Šis uzbrukums notika brīdī, kad Polijai jau bija uzbrukusi Nacistiskā Vācija no rietumiem. Vācijas uzbrukums sākās jau 1939. gada 1. septembrī. Tajā pašā laikā Lielbritānija, ar kuru Polijai bija noslēgts kopīgs aizsardzības līgums, kā arī Francija, ar kuru bija noslēgta militārā alianse, kura noteica, ka sniegs palīdzību, ja kādai no valstīm uzbrūk, piemēram, kā Vācija uzbruka Polijai, neuzsāka pilnīgi nekādu darbību pret vāciešiem. Protams, arī Padomju armija uzsāka uzbrukumu Polijai, kurš bija jau izplānots, iepriekš noslēdzot starp abām uzbrūkošajām valstīm Molotova-Rībentropa paktu, kurā tika sadalīta arī Polijas teritorija. Sarkanā Armija ātri ielauzās Polijas teritorijā, jo nejuta lielu pretestību no poļiem. No 250 000[10] līdz 454 700[11] poļu kareivji kļuva par gūstekņiem un tika internēti. Lielākā daļa tika atbrīvota gandrīz uzreiz, bet 125 000 tika nosūtīti uz iekšējās drošības organizācijām (uz NKVD). Pēc pārbaudēm NKVD 42 400 karavīri atkal tika ātri atbrīvoti. Šie gandrīz 170 000 atbrīvotie kareivji pēc etniskās piederības bija baltkrievi un ukraiņi, kuri dienēja Polijas armijā. 43 000 kareivji, kuri bija dzimuši Rietumpolijā, tajā brīdī Vācijas okupētajā teritorijā, tika nosūtīti vāciešiem. 19. novembrī NKVD bija aptuveni 40 000 karagūstekņi: 8500 virsnieki, 6500 policijas virsnieki un 25 000 kareivji. Oriģinālie dokumenti

Autentiskas Padomju dokumentu kopijas, kas saistītas ar Katiņas slaktiņu (otrais dokuments ir iznīcināšanas apstiprinājums, ko parakstījis Staļins, Vjačeslavs Molotovs, Kliments Vorošilovs, Anasts Mikojans, Mihails Kaļiņins un Lazars Kaganovičs)

Avoti: wikipedia.org

Notikumi

03.07.1937 | Staļina telegramma visām Komunistiskās partijas apgabalu komitejām par terora sākšanu

Pievieno atmiņas

21.08.1937 | Padomju Savienībā tiek iznīcināti Polijas kompartijas līderi un biedri

Pievieno atmiņas

22.09.1939 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie - PSRS un Vācija rīko kopēju militāru parādi

Pievieno atmiņas

22.09.1939 | Soviet - Nazi Alliance. September 1939. Genocides & War Crimes

Pievieno atmiņas

26.11.1939 | Mainilas incidents. PSRS (Krievija) sāk iebrukumu Somijā. Daļa Somijas okupēta joprojām.

Pievieno atmiņas

05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā

Pievieno atmiņas

03.12.1941 | Ģenerālis Anderss, Polijas vadītājs trimdā Sikorskis tiekas ar Staļinu Maskavā

Pievieno atmiņas

13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru

No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos bez jebkādas vajadzības iznīcināja pilsētu.

Pievieno atmiņas

01.07.1960 | Verdzība strādnieku komunistiskajā paradīzē: pirmo reizi kolhoznieki var saņemt algu naudā.

Līdz 1960. gada 1. jūlijam Krievijas (PSRS) kolektīvo saimniecību strādniekiem (kolhozniekiem) tika uzskaitītas "izstrādes dienas", par kurām tie varēja saņemt pretī pārtikas uc. pirmās nepieciešamības preces. Pārvietošanās brīvību PSRS kolhoznieki ieguva tikai 1974. gadā - tad tiem sāka izdot pases, bez tām tie nevarēja doties uz kādu citu vietu bez vietējās nomenklatūras atļaujas. Pretēji neretiem kolaborantu apgalvojumiem, ka padomju okupācijas laikā "visi bija komunisti", fakti pierāda, ka komunistu nebija vairāk par 5% no iedzīvotājiem. Turklāt iestāšanās partijā vēl nenozīmēja piederību elitei (nomenklatūrai). Tipiski jebkurai komunistiskajai iekārtai, komunistu elitei sagrābjot varu, pārējā sabiedrība tiek padarīta par šīs elites dzimtcilvēkiem, jeb faktiski- vergiem. Tā tas joprojām notiek Ķīnā u.c. komunistiskās valstīs, turklāt attīstoties informācijas tehnoloģijām, novērošana kļūst par totālu parādību.

Pievieno atmiņas

31.10.1961 | Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja

Pievieno atmiņas

13.04.1990 | PSRS oficiāli atzīst NKVD vainu Katiņas masu slepkavībā

Pievieno atmiņas

17.06.2000 | W Charkowie otwarto Cmentarz Ofiar Totalitaryzmu

Cmentarz Ofiar Totalitaryzmu w Charkowie – cmentarz wojskowy w Charkowie, w rejonie kijowskim, na Piatichatkach, wzniesiony w latach 1999–2000 według projektu Zdzisława Pidka.

Pievieno atmiņas

    Birkas