Katrīna II Lielā

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.05.1729
Miršanas datums:
17.11.1796
Papildu vārdi:
Екатерина II Алексеевна, София Августа Фредерика Ангальт-Цербстская, Catherine the Great, Sophie Friederike Auguste, Katrīna II Lielā, Sofija Frīderike Auguste, Sophie Friederike Auguste von Anha
Kategorijas:
Aristokrāts, Cars, Imperators, Muižnieks, Valdnieks
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Sts Peter and Paul Cathedral

Katrīna II Lielā  bija Krievijas imperatore. Viņas valdīšanas laiks ilga 34 gadus (no 1762. gada 28. jūnija - līdz pat nāves dienai).

Pilns tituls

Krievijas imperatore Katrīna II 1762. gadā tika kronēta arī kā "Igaunijas un Livonijas kņaziene" (Княгиня Эстляндская, Лифляндская), kas Rietumu izpratnē atbilda šo pakļauto zemju hercogienes titulam:

"Ar Dieva veicinošo žēlastību, Mēs, Katrīna II, Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperatore un patvaldniece, Kazaņas cariene, Astrahaņas cariene, Sibīrijas cariene, Pleskavas valdniece un Smoļenskas lielkņaziene, Igaunijas, Livonijas, Karēlijas, Tveras, Jugoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņaziene, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udorskas, Obdorskas, Kondijas lielkņaziene un visas ziemeļu zemes valdniece, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu u.c. mantotā pavēlniece un īpašniece."

(Божiею поспђшествующею милостiю Мы, Екатерина II, Императрица и Самодержица Всероссiйская, Московская, Кiевская, Владимiрская, Новгородцкая, Царица Казанская, Царица Астраханская, Царица Сибирская, Государыня Псковская, и Великая Княгиня Смоленская, Княгиня Эстляндская, Лифляндская, Корельская, Тверская, Югорская, Пермская, Вятская, Болгарская и иныхъ Государыня, и Великая Княгиня Новагорода, Низовскiя земли, Черниговская, Рязанская, Ростовская, Ярославская, Бђлоозерская, Удорская, Обдорская, Кондiйская и всея Сђверныя страны Повелительница и Государыня Иверскiя земли, Карталинскихъ и Грузинскихъ Царей и Кабардинскiя земли, Черкасскихъ и Горскихъ Князей, и иныхъ наслђдная Государыня и Обладательница.)

Pēc Krimas iekarošanas un Trešās Polijas dalīšanas Katrīna II 1795. gada decembrī savam titulam pievienoja ne tikai Taurijas Hersonesas carienes, Lietuvas, Volīnijas un Podolijas lielkņazienes, Vitebskas, Mstislavas lielkņazienes, Žemaitijas, Polockas kņazienes, bet arī Kurzemes un Zemgales kņazienes (княгиня курляндская и семигальская) nosaukumus:

"Ar Dieva veicinošo žēlastību, mēs, Katrīna Otrā, Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperatore un patvaldniece, Kazaņas cariene, Astrahaņas cariene, Sibīrijas cariene, Taurijas Hersonesas cariene, Pleskavas valdniece un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas un Podolijas lielkņaziene, Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Karēlijas, Tveras, Jugoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņaziene, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas, Vitebskas, Mstislavas lielkņaziene un visas ziemeļu zemes valdniece, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu u.c. mantotā pavēlniece un īpašniece."

(Божьей поспешествующей милостью мы, Екатерина Вто­рая, императрица и самодержица всероссийская, московская, киевская, владимирская, новгородская, царица казанская, ца­рица астраханская, царица сибирская, царица Херсонеса-Таврического, государыня псковская и великая княгиня смоленс­кая, литовская, волынская и подольская, княгиня эстляндская, лифляндская, курляндская и семигальская, самогицкая, корельская, тверская, югорская, пермская, вятская, болгарская и иных; государыня и великая княгиня Новагорода Низовские земли, черниговская, рязанская, полоцкая, ростовская, ярославская, белоозерская, удорская, обдорская, кондийская, витебская, мстиславская и всея северные страны повелитель­ница и государыня ивсреких земель, карталинских и грузин­ских царей и кабардинских земель, черкасских и горских кня­зей и иных наследная государыня и обладательница.)

Izcelsme

Katrīna II pēc izcelsmes bija Anhaltes-Cerbstas princese, dzimusi 1729. gadā Štetinā (mūsdienu Šcecinā). Viņas īstais vārds bija Sofija Frīderike Auguste (Sophie Friederike Auguste von Anhalt-Zerbst). Viņa bija guvusi labu izglītību, pateicoties franču guvernantēm un mājskolotājiem.

Princese Sofija 1745. gadā kļuva par lielkņaza Pētera Romanova, vēlāk Krievijas cara Pētera III sievu, pārejot no luterticības pareizticībā un pieņemot vārdu Katrīna (Екатерина). Pēc kāzām pāris 16 gadus pavadīja dzīvojot Oranienbaumā, netālu no Sanktpēterburgas.

Imperatore

Pēc Krievijas imperatores Elizabetes (Елизавета Петровна) nāves 1762. gadā, par Krievijas caru kļuva Katrīnas vīrs Pēteris III, kurš tronī pabija tikai sešus mēnešus. 1762. gada 29. jūnijā valsts apvērsumā Katrīna gāza no troņa savu vīru (kuru 7. jūlijā viņas favorīti nogalināja) un kronējās kā imperatore Katrīna II.

1764. gadā Katrīna II bija vizītē Baltijas provincēs. Šai laikā viņa nedēļu uzturējās Rīgā un, izceļojot ārpus savas valsts, apmeklēja arī Jelgavu (Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzemes hercogistes galvaspilsētu), kur apciemoja hercogu Ernestu Johanu Bīronu, lai tādējādi stiprinātu viņa nedrošās pozīcijas Kurzemes tronī.

Ārpolitika

Gandrīz visā Katrīnas II valdīšanas laikā notika Krievijas impērijas teritoriālā ekspansija, pievienojot arvien jaunas zemes, galvenokārt, dienvidos un rietumos, iegūstot izeju uz Melno jūru, tai skaitā iekļaujot impērijas sastāvā arī Krimas pussalu.

Viens no pirmajiem lielākajiem konfliktiem Katrīnas II valdīšanas sākumā bija pirmais Krievu-turku karš (1768-1774), kurš izcēlās, saskaroties abu valstu interesēm pie Melnās jūras. Šajā karā turku karaspēks cieta sakāvi gan uz sauszemes, gan arī uz jūras. Slavens šajā karā kļuva arī krievu karavadonis Aleksandrs Suvorovs (Александр Васильевич Суворов) (1729-1800), sākotnēji sakaujot turku sabiedrotos - poļu Bāras konfederācijas (pol. Konfederacja barska), pēc tam arī pašu turku spēkus.

Arī otrais Krievu-turku karš (1787-1792) izrādījās Krievijai veiksmīgs un tā nostiprināja savu kontroli pār Krimas pussalu, kā arī ieguva vairākas Melnās jūras ostas.

Krievijas impērija krievu-turku karos bija ievērojami paplašinājusies, taču tā nebija kļuvusi stabilāka, ne bagātāka. Daudzās provincēs valdīja nabadzība, biežs viesis daudzviet bija bads. Samilzušo ekonomisko un sociālo pretrunu rezultātā 1773.g. notika Pugačova sacelšanās. Tā tika apspiesta, bet tās vadītājs Jemeļjans Pugačovs sodīts ar nāvi. Taču Katrīnai II šie asiņainie iekšpolitiskie notikumi rosināja uzsākt plašākas valsts un sabiedrības reformas. Tā, viņas vadībā Krievijas impērija tika sadalīta administratīvi teritoriālās vienībās - provincēs, tajās tika organizēta vietējā pārvaldība. Katrīna II izmainīja arī Pētera I ieviesto kārtību, ka augstmaņiem bija tieši jāpakļaujas un jākalpo caram. Tā vietā daudziem no viņiem tika uzticēta provinču pārvaldība. Gan provincēs, gan arī galvaspilsētā uzsāka profesionālas administrācijas veidošanu, tādējādi būtiski pilnveidojot valsts pārvaldību.

Laikā, kad notika Polijas aneksija un okupācija (dalīšana starp Krieviju, Prūsiju un Austriju) , pastiprinājās arī Francijas interese par iespējām ietekmēt Kurzemes politisko attīstību. 1786.-1787. gadā Kurzemē slepenā misijā ieradās Francijas sūtņa Berlīnē grāfa de Mirabo (de Mirabeau) sekretārs Kārlis Nolde, lai izpētītu Prūsijas, Zviedrijas un Krievijas intereses Kurzemē.

Savā 1788. gada memorandā viņš rakstīja, ka "Francijai būtu jāatbalsta Zviedrija tās centienos palielināt tās ietekmi Livonijā un Kurzemē, pie labvēlīgiem apstākļiem jāieceļ Francijas sūtnis Jelgavā un jāatjauno senais sadarbības līgums starp Kurzemi un Franciju". Ironiskā veidā 1798. gadā Jelgavas pilī bija spiests apmesties no Francijas padzītais karalis Ludviķis XVIII ar savu galmu.

Koscjuško sacelšanās laikā 1794. gadā arī hercogistē norisinājās karadarbība. Nemierneki ieņēma Liepāju, Durbi, Alsungu un Ventspili. Hercogistes pēdējais hercogs valdīja līdz 1795. gadam, kad pēc trešās Polijas dalīšanas viņš 1795. gada 28. martā atteicās no troņa par labu Krievijas impērijai, tās teritorijā tika izveidota Kurzemes guberņa. Kurzemes hercogam Krievija samaksāja 1,4 miljonu dālderu liela kompensāciju par viņam piederošiem īpašumiem (tie bija 2/5 no visas hercogistes zemēm), padarot viņu par vienu no bagātākajiem "prinčiem bez karaļvalsts" visā Eiropā. Mūsdienu Krievijas reakcionārie politiķi, ignorējot vēsturiskās un jurididkās reālijas (Latvija radās kara, ne "darījuma" rezultātā, nepārņemot kādas hercogistes saistības, turklāt, aizmirstot, ka 1737.g. E. Bīrons bija Krievijas reģents, kas tika gāzts apvērsumā ) cenšas izplatīt absurdas prasības, ka Latvija ir "parādā Krievijai" no $30 līdz $100 miljardiem par kādreizējo darījumu.

Iekšpolitika

Neatslābstošu uzmanību Katrīna II veltīja arī kultūras un izglītības uzplaukumam, cenšoties Eiropas apgaismības idejas ieviest Krievijā. Taču, laikam ejot izrādījās, ka tās skārušas visai šauru krievu sabiedrības daļu. Lielākā impērijas iedzīvotāju masa joprojām bija neizglītota un nabadzīga. Vairāk nekā pusgadsimts bija nepieciešams vēl pēc Katrīnas II nāves, lai Krievijā tiktu atcelta dzimtbūšana, - laikā, kad Rietumeiropa jau dzīvoja rūpnieciskās revolūcijas laikmetā. Lai gan Pētera I un Katrīnas II reformas bija padarījušas Krieviju par vienu no ietekmīgākajām pasaules varām politiskā un militārā ziņā, ekonomiskā un iedzīvotāju dzīves līmeņa ziņā tā joprojām bija viena no atpalikušākajām Eiropas valstīm. Gan Katrīnas II valdīšanas laikā, gan arī visā turpmākās vēstures gaitā, viņas radītā milzīgā valsts tā arī nespēja integrēt daudzās tautas un etniskās grupas vienotā sabiedrībā ar kopīgu kultūru, vērtībām un tradīcijām, atstājot šīs neatrisinātās problēmas daudzām nākamajām paaudzēm, līdz ar pastāvīgiem iekšpolitisko satricinājumu draudiem.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Gomel PalaceGomel Palacenav precizētaen, ru
2Ružany los, Bresti oblastisRužany los, Bresti oblastisnav precizētaee, en, fr, pl, ru, ua

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pāvils I RomanovsPāvils I RomanovsDēls01.10.175423.03.1801
        2
        Anna PiotrownaMeita20.12.175716.03.1759
        3Pēteris III RomanovsPēteris III RomanovsVīrs21.02.172817.07.1762
        4Карл Фридрих Гольштейн-ГотторпскийКарл Фридрих Гольштейн-ГотторпскийSievas/vīra tēvs
        5Анна ПетровнаАнна ПетровнаSievas/vīra māte27.01.170804.03.1728
        6Sophie DorotheeSophie DorotheeVedekla14.10.175924.10.1828
        7Константин ПавловичКонстантин ПавловичMazdēls27.04.177915.06.1831
        8Михаил ПавловичМихаил ПавловичMazdēls08.02.179828.08.1849
        9Nikolajs I  RomanovsNikolajs I RomanovsMazdēls06.07.179618.02.1855
        10Aleksandrs I RomanovsAleksandrs I RomanovsMazdēls12.12.177719.11.1825
        11Екатерина ПавловнаЕкатерина ПавловнаMazmeita10.05.178809.01.1819
        12Елена  ПавловнаЕлена ПавловнаMazmeita17.12.178424.09.1803
        13Maria  PawlownaMaria PawlownaMazmeita04.02.178611.06.1859
        14Aleksandrs II RomanovsAleksandrs II RomanovsMazmazdēls29.04.181813.03.1881
        15Karl Alexander  August JohannKarl Alexander August JohannMazmazdēls24.06.181805.01.1901
        16Konstantin  Nikolajewitsch RomanowKonstantin Nikolajewitsch RomanowMazmazdēls21.09.182725.01.1892
        17Gustaw EhrenbergGustaw EhrenbergMazmazdēls14.02.181828.09.1895
        18Peter von  OldenburgPeter von OldenburgMazmazdēls26.08.181214.05.1881
        19Константин КонстантиновичКонстантин КонстантиновичMazmazdēls10.08.185802.06.1915
        20
        Paul Alexander Karl Constantin Frederick AugustMazmazdēls25.09.180510.04.1806
        21Николай СтаршийНиколай СтаршийMazmazdēls27.07.183113.04.1891
        22Augusta Marie  Luise KatharinaAugusta Marie Luise KatharinaMazmazmeita30.09.181107.01.1890
        23Marie  Sachsen-Weimar-EisenachMarie Sachsen-Weimar-EisenachMazmazmeita03.02.180818.01.1877
        24Olga  RomanowaOlga RomanowaMazmazmeita11.09.182230.10.1892
        25Екатерина МихайловнаЕкатерина МихайловнаMazmazmeita16.08.182730.04.1894
        26Marija  Nikolajewna RomanowaMarija Nikolajewna RomanowaMazmazmeita18.08.181921.02.1876
        27Aleksandrs  KaljostroAleksandrs KaljostroDraugs02.06.174326.08.1795
        28Staņislavs PoņatovskisStaņislavs PoņatovskisDraugs17.01.173212.02.1798
        29Ernests fon BīronsErnests fon BīronsKaimiņš23.11.169028.12.1772
        30Elīzabete (Elīza) fon der RekeElīzabete (Elīza) fon der RekePaziņa20.05.175413.04.1833
        31Ernst de MunnichErnst de MunnichPaziņa30.12.170721.01.1788
        32Nikolai  SheremetevNikolai SheremetevPaziņa09.07.175113.01.1809
        33Johans Jakobs FerbersJohans Jakobs FerbersDarba ņēmējs29.08.174317.04.1790
        34Pjotr Alexandrowitsch  Rumjanzew-SadunaiskiPjotr Alexandrowitsch Rumjanzew-SadunaiskiDarba ņēmējs15.01.172519.12.1796
        35Šarlote fon LīvenaŠarlote fon LīvenaDarba ņēmējs27.06.174224.02.1828
        36Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon MinhauzensHieronīms Kārlis Frīdrihs fon MinhauzensDarba ņēmējs11.05.172022.02.1797
        37Džordžs  BraunsDžordžs BraunsDarba ņēmējs15.06.169818.09.1792
        38Ivans VI RomanovsIvans VI RomanovsPretinieks12.08.174005.07.1764
        39Aleksandrs SuvorovsAleksandrs SuvorovsPadotais24.11.173018.05.1800
        40Mihails KutuzovsMihails KutuzovsPadotais16.09.174528.04.1813
        41Карл ЛамбертКарл ЛамбертPadotais15.06.177330.05.1843

        09.11.1740 | Galma apvērsuma rezultātā tiek apcietināts Krievijas reģents Ernests Johans Bīrons

        1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.

        Pievieno atmiņas

        09.07.1762 | Katrīna II kļūst par Krievijas imperatori

        Pievieno atmiņas

        05.05.1764 | Tiek dibināts Smoļnija sieviešu institūts- pirmā izglītības iestāde sievietēm Krievijā

        Pievieno atmiņas

        01.10.1766 | Vācu kolonijas izveide un noriets Iršos

        Pievieno atmiņas

        05.08.1772 | Pirmā "Polijas dalīšana": Latgali okupē Krievija, nolemjot šo Latvijas daļu ilgstošai atpalicībai

        Pievieno atmiņas

        08.10.1773 | Pie Krievijas imperatores Katrīnas II uz pusgadu "ciemos" ierodas franču filozofs Denī Didro

        Pievieno atmiņas

        21.01.1775 | Jemeļjana Pugačova, kurš Krievijā sevi pasludināja par Pēteri III nāvessods

        Pievieno atmiņas

        03.08.1775 | Krievija likvidē Zaporožjes Siču

        Pievieno atmiņas

        08.04.1783 | Katrīna II anektē Krimu

        Pievieno atmiņas

        04.02.1785 | Katrīna II piešķir miesta tiesības Slokai un atļauj tur dzīvot visu tautību piederīgiem, bez reliģijas izšķirības

        Pievieno atmiņas

        23.12.1791 | Nometinājuma joslas izveide ebrejiem

        Pievieno atmiņas

        23.01.1793 | Otrā "Polijas dalīšana"

        Pievieno atmiņas

        24.03.1794 | Przysięga Tadeusza Kościuszki na rynku w Krakowie

        Na rynku w Krakowie został odczytany przez byłego posła na Sejm Wielki Aleksandra Linowskiego Akt powstania obywatelów mieszkańców województwa krakowskiego, ogłaszający rozpoczęcie insurekcji przeciw Rosji i carycy Katarzynie II.

        Pievieno atmiņas

        15.06.1794 | Koscjuško sacelšanās. Krakova padodas prūšiem bez pretošanās

        Pievieno atmiņas

        23.06.1794 | Empress Catherine II of Russia grants Jews permission to settle in Kiev

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        26.04.1795 | Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija

        Kurzemes un Zemgales hercogiste (latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae), saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tās pirmajam valdniekam Gothardam Ketleram bija pretenzijas uz visu Latviju, tāpēc viņu tituls bija Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Dux. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas