Kazimirs Buiņickis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.09.1788
Miršanas datums:
15.08.1878
Papildu vārdi:
Kazimierz Bujnicki
Kategorijas:
Dzimis Latvijā, Ierēdnis (-e), Izdevējs, Izglītības darbinieks (-ce), Masons, Muižnieks, Publicists
Tautība:
 polis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Kazimirs Buiņickis bija viens no Latgalē dzīvojušajiem 19. gadsimta poļu kultūras darbiniekiem, kurš iestājās par Latvijas novadu, latviešu tautas vienību, sociālajām reformām Latgalē un kurš savos darbos atainojis šī novada dzīvi gan 17. gs., gan 19.gs pirmajā pusē.

Dzimis 1788.gada 30. septembrī Šķeltovā (Szkilthof). Kazimira tēvs Andrejs Buiņickis bija grāfu Plāteru zemju nomnieks.

1801. tēvs gadā nopērk Dagdas muižu. Sākas Buiņicku dzimtas vēsture Dagdā.

Par Kazimira izglītības iegūšanu ir divas versijas: pirmā - viņš mājās iegūtās zināšanas papildinājis Krāslavas misionāru skolā, otrā versija - mācījies Daugavpils jezuītu skolā, kas toreiz bija vienīgā vidusskolas tipa mācību iestāde Latgalē.

Par Kazimira Buiņicka izglītības līmeni liecina valodu zināšanas:

  • poļu, 
  • vācu, 
  • krievu, 
  • franču, 
  • angļu, 
  • latīņu un 
  • latviešu (vidus un augšlatviešu dialektus) valodas.

Viņa erudīcija sociālajās zinātnēs, filozofijā, tiesību jomā, Polijas, Latvijas un īpaši Latgales vēsturē atklājas viņa darbos.

23 gadu vecumā (pēc tēva nāves) Kazimirs kļūst par Dagdas muižas likumīgo īpašnieku, kur arī pavada savas dzīves lielāko daļu. Te (Dagdā) tapuši lielākā daļa viņa darbu, pulcējušies domu un interešu biedri. Bieži devies pie saviem domubiedriem Krāslavā - Ādama un Jāzepa Plāteriem.

1818. - 1819.g. aktīvi iestājās par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē; ir viens no dzimtbūšanas atcelšanas projekta autoriem.  

1842--1849.g. Kazimirs Buiņickis uzrakstījis vēsturisku romānu "Priestera Jordana atmiņas". To iespieda savā žurnālā "Rubon", kas ir pirmais literāri zinātniskais periodiskais izdevums Latgalei un tās tuvākajiem kaimiņiem -- lietuvjiem, baltkrieviem, ukraiņiem 

Pats romāns -- tā ir sāga par 17. gs. Latgali. Poļu--lietuvju--zviedru kara laiks te attēlots konkrētās un raibās epizodēs.  Darbs satur apgaismības laikmeta centienus, risina domu par dažādu tautību un kultūru tuvināšanās iespējām.

Kopš 1855. gada Kazimirs bija Viļņas arheoloģijas komisijas loceklis. Viņš pilda muižnieku vecākā (maršala) pienākumus Rēzeknes, vēlāk - Daugavpils apriņķī. Dienesta pienākumus pildīdams, viņš izbraukā plašus Latgales apvidus, iepazīdamies ar muižu un zemnieku stāvokli, baznīcu un draudžu darbību, lauku skolām un sabiedriskās dzīves norisēm.

1863.g.  Tieši viņš Dagdā pulcināja pieminēto dzimtu gaišākos pārstāvjus, rosināja viņus sociālām reformām, dedzīgi aizstāvēja zemniekus brīvlaišanu.

Michal Oginski - Polonaise Farewell

Tiesa, šie projekti nepiepildījās, bet pēc poļu sacelšanās (1863) saniknotie un krievu ierēdņu apmuļķotie zemnieki nodedzināja viņa muižu. No plašās bibliotēkas saglabājās daži simti vērtīgu sējumu. Gāja bojā viena no lielākajām, unikālākajām tā laika bibliotēkām, arhīvs, mākslas darbi un citas kultūras vērtības

Sarūgtinājumu pārvarējis, viņš tomēr palika uzticīgs saviem progresīvajiem jaunības ideāliem. Buiņickis nezaudēja ticību, ka reiz no tumsas un atpalicības tiks izrauti sādžu ļaudis, kurus viņš labi pazina, apceļojot un aprakstot visnomaļākos ezeru un purvu zemes nostūrus..

No 1863. gada līdz savai nāvei (1878. gada 15. jūlijs) Kazimirs Buiņickis dzīvojis Rēzeknes apriņķa Ciskādu draudzē, Luknā (savas sievas Sokolovskas īpašumā)

K. Buiņicka "Priestera Jordana atmiņas", izdevusi Latgales kultūras centra izdevniecība (2003, 280 lpp.), latviski pārtulkojis Rišards Labanovskis. Profesors Pēteris Zeile, bija pirmais, kurš pētīja Buiņicka daiļradi.

 

Darbi:

  • Apcerējums "Inflantija" - iespiests poļu "Vispārējās enciklopēdijas" XII sējumā 1863. gadā. Tas iepazīstina gan poļu, gan plašāku Eiropas sabiedrību ar Latgali.
  • "Ceļojums pa maziem ceļiem" (1841.g.) - kritiski un reizē pētnieciski skata nomaļu Latgales pagastu ļaudis, viņu dzīvi.
  • Almanahs "Rubon" (Daugava) - pirmais periodiskais izdevums Latgalē, kas veltīts Latgales izpētei un Latgalei. Astoņu gadu laikā (1842-1849) iznāca desmit apjomīgi sējumi vairāk nekā 2800 lappušu kopapjomā.
  • Kultūrvēsturisks romāns "Priestera Jordana atmiņas" - iznāk 1852. gadā Viļņā. Darbā attēlota 17.gs. Latgale un tajā dzīvojošie ļaudis, arī latvieši [2]
  • "Māsa Ģertrūde" (1842)
  • "Komēdija" (1851)
  • drāma "Koscjuško Šveicē" (uzvesta Dagdā 1860. gadā)

Atsauces

  • Helēna Vasiļjeva. "Vēļreiz par Kazimiru Buiņicki" //Tāvu zemes kalendars. Latgolas kulturas centrs, 2009. 106.-109.lpp.
  • Pēteris Zeile "Hilzenu un Buiņicku davums Lagolas kultūrvēsturē" //Tāvu zemes kalendars. Latgolas kulturas centrs, 2006. 70.-73. lpp.
  • "Ai, māte Latgale": atskati Latgales vēsturē un kultūrvēsturē. Annele, 2001.
  • Pēteris Zeile "Kazimers Buiņickis" //Tāvu zemes kalendars. Latgolas kulturas centra izdevniecība,1996. 54.-66.lpp.
  • Pēteris Zeile "Kazimirs Buiņickis un Gustavs Manteifelis: vieta un vērtējums Latvijas kultūrā" //Poļu kultūra Latvijā. Polijas republikas vēstniecība Rīgā, 1994.
  • Gustaw Manteuffel, Inflanty polskie oraz Listy znad Bałtyku, wstęp, redakcja i opracowanie tekstu Krzysztof Zajas, Universitas. Kraków 2009. ISBN 978-83-242-1296-5, XVII, 43, 109, 137. lpp.
  • Krzysztof Zajas. Nieobecna kultura. Przypadek Inflant Polskich. Universitas. Kraków. 2008. ISBN 978-83-242-1296-5, 22, 27, 132-133, 149-153, 224, 242, 295-296, 298-299, 308-309, 312-324, 335, 351. lpp.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Emīlija PlātereEmīlija PlātereAttāls radinieks13.11.180623.12.1831
        2Leons PlātersLeons PlātersAttāls radinieks15.02.183609.06.1863
        3Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDomu biedrs13.12.194315.06.2007
        4Ludviks MieroslavskisLudviks MieroslavskisDomu biedrs17.01.181422.11.1878
        5Jans Juzefs Ingnacijs LukasevičsJans Juzefs Ingnacijs LukasevičsDomu biedrs08.03.182207.01.1882
        Birkas