Kazimirs Špoģis

Pievieno šai personai bildi!

Špoģis bija dzimis 1927.gada 28.martā Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta "Eglīšos".

Kazimirs Špoģis beidzis Višķu lauksaimniecības tehnikumu un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Strādājis par direktoru Iecavas mašīnu-traktoru stacijā, vadījis lauksaimniecību Baldones, Smiltenes, Valkas un Rīgas rajonā.

Bijis Lauksaimniecības ministra vietnieks, Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta direktors, LLA rektors, Lauksaimniecības ministrs, LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētājs.

 Vadīdams Zemkopības ZPI izstrādājis un aizstāvējis disertācijas darbu un 1967. gadā ieguvis ekonomikas zinātņu kandidāta grādu.

Turpinot pētniecības darbu izstrādājis un 1967. gadā aizstāvējis lauksaimniecības zinātņu doktora grādu.

Sākoties atmodai iesaistījies sabiedriskajos procesos, kas virzījās uz agrāro reformu. Piedalījies likuma „Par zemnieku saimniecībām” izstrādē un pieņemšanā LR Augstākajā Padomē. Kā Augstākās Padomes deputāts balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Pēc LR AP deputāta pilnvaru beigšanās, strādāja LLU Ekonomikas fakultātē. Vadīja Uzņēmējdarbības katedru un doktoru studiju programmu. Bija LZA korespondētājloceklis, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas goda loceklis, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas loceklis un Latvijas Zinātnieku savienības loceklis.

Avots:agronomi.lv 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        Birkas