Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande);

Dzimusi Jēkabnieku pagastā (Jelgavas apriņķis) - zobārste Rīgā un Jūrmalā, sabiedriska darbiniece, kā politiķei un domātājai viņai bija lieli nopelni sabiedrības iepazīstināšanā ar sociāldemokrātijas un feminisma idejām.

Bērnība aizritēja sešu bērnu ģimenē 'Vanču" mājās Svētes upes krastos. Klāras tēvam bija tikai septiņu klašu izglītība, bet sabiedrībā viņš bija ļoti ieredzēts, kā pagasta vecākais bieži aicināts teikt runas vietējo iedzīvotāju kāzās un bērēs. Tēvs interesējies par pasaulē un Latvijā notiekošo, lasīja t laika presi: "Pēterburgas Avīzi", "Baltijas Zemkopi" u.c. Laikrakstus reizi nedēļā tēvs pārveda no Jelgavas. Tos gaidīja tāpat kā toreiz slavenos Jelgavas kliņģerus. Avīzes burtojot, viņa pati iemācījās lasīt jau piecu gadu vecumā.

Sākoties skolas gaitām, viņa mācījusies kopā ar Aspazijas māsu un brāļiem. Aspazija bija deviņus gadus vecāka, un Klārai viņa kļuva par paraugu, kam līdzināties. "Daudzreiz Aspazija ieveda mūs visus "Daukšās" paciemoties, spēlēja mums priekšā klavieres. Bija atkal ko brīnīties par viņas daudzajām grāmatām svešās valodās. Aspazija bija jau beigusi Jelgavā augstāko meiteņu skolu, es cienīju un apbrīnoju viņu kā sievietes ideālu."

Vēlāk arī pati Klāra sāka mācīties Jelgavas meiteņu skolā, kur mācības notika vācu valodā. Ģimnāzijā Klāra sāka interesēties par sieviešu līdztiesības idejām, kas Latvijā ienāca no Rietumeiropas. Kopā ar draudzenēm Klāra izveidoja skolnieču pulciņu "Austra", kura mērķis bija veicināt meiteņu pašapziņu un atbrīvoties no mietpilsoniskiem uzskatiem par sievieti kā zemāku, otrās šķiras cilvēku, kura dzīves piepildījums pēc vācu pilsoniskās sabiedrības uzskatiem ir "Kinder, Kuche, Kirche, Kleider" (bērni virtuve, baznīca, drēbes - vācu val.). Gatavojoties skolas eksāmeniem, Klāra cītīgi lasīja ne tikai mācību grāmatas, bet arī vācu marksista Augusta Bēbeļa sarakstīto "Sieviete un sociālisms", ko viņā vēlāk iztulkoja arī latviešu valodā.

"Austras' meitenes dažkārt pulcējās uz sanāksmēm Daniševska kundzes pansijā. "Turpat dibenistabā dzīvoja mans bralis Rūdis kopā ar Kārlīti Ulmani no Līvbērzes "Pikšām", toreiz ļoti kautrīgu zēnu, kas bikli vairījās no meitenēm... Kā mans brālis Rūdis stāstīja, Kārlis bija ļoti vājš rēķinātājs, un Rūdim aizvienam vajadzējis viņam palīdzēt atrisināt uzdevumus. Vēlāk, kad Ulmanis kļuva par Latvijas ministru prezidentu, Rūdis bažīgi noteica: "Vai, vai, ka tikai viņam atkal nesajūk rēķini!""

Smags trieciens Klārai bija mātes pēkšņā nāve negadījumā ar zirga pajūgu.

Bijusi Jaunās strāvas un LSDSP biedre. Tautas padomes locekle, Satversmes sapulces deputāte. LSDSP sieviešu centra priekšsēdētāja. Latvijas Republikas proklamēšanas akta dalībniece 1918.gadā, kā vienīgā sieviete šo politiķu vidū.

Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.

Izdevusi memuārus "Liesmainie gadi".

Mirusi  Stokholmā, Zviedrijā.