Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs

Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon ŠtaufenbergsKlauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs
Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.11.1907
Miršanas datums:
21.07.1944
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Stauffenberg Claus Philipp Maria Schenk Graf von
Papildu vārdi:
Клаус Филипп Мария Шенк граф фон Штауффенберг
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Aristokrāts, Nacisma upuris, Nacists, Saistīts ar Latviju, Virsnieks
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs bija vācu aristokrāts un vērmahta virsnieks, kurš bija neveiksmīgās 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru viens no līderiem un atentāta tiešais izpildītājs. Sazvērestību atbalstīja vērmahta virsnieku aprindas, un tās rezultātā bija plānots nogalināt Ādolfu Hitleru un likvidēt NSDAP varu Vācijā.

Dzimis Švābijā, slavenu aristokrātu ģimenē, viņa māte Karolīne Šenka fon Štaufenberga bija cēlusies no vācbaltiešu fon Ikskilu dzimtas.

1926. gadā sāka dienestu kavalērijas daļā Bambergā. Macījās Prūsijas Kara akadēmijā Berlīnē, ieguva leitnanta pakāpi un vēlāk dienēja 1. vieglajā divīzijā (1. leichten Division) ģenerāļa Eriha Hepnera vadībā (arī viņš vēlāk iesaistījās sazvērestībā).

1938. gadā divīzija piedalījās Sudetijas ieņemšanā.

Sākoties Otrajam Pasaules karam, Klauss fon Štaufenbergs kā štāba virsnieks piedalījās Polijas kampanā, iebrukumā Francijā, PSRS un cīņās Ziemeļāfrikā.

1943. gadā Tunisijā tika smagi ievainots. Kaut arī iesākumā iespaidojies no vācu uzvarām frontē, tolaik viņš jau bija pārliecināts Hitlera režīma pretinieks un saistījies ar vērmahta antihitleriskajām aprindām. Lai sagatavotu atentātu pret Hitleru, Klauss fon Štaufenbergs tika piekomandēts Rezerves armijai (Ersatzheer) Berlīnē, kur viņa komandieris bija sazvērestības līdzdalībnieks ģenerālis Frīdrihs Olbrihts.

1944. gada 20. jūlijā Štaufenbergs kopā ar virsleitnantu Verneru fon Heftenu ar lidmašīnu ieradās uz sapulci Hitlera mītnē Wolfsschanze Prūsijā pie Rastenburgas ar diviem spridzekļiem portfelī.

Tā kā sapulce ar Hitlera piedalīšanos pēkšņi no pazemes bunkura tika pārcelta uz citu vietu, Štaufenbergam izdevās iedarbināt tikai vienu no bumbām. Sprādziena rezultātā gāja bojā četri cilvēki, vairāki tika ievainoti, bet Hitlers tika vien viegli ievainots, jo trieciena spēku mazināja galds, zem kura spridzeklis bija novietots. Izdzirdot sprādzienu, Štaufenbergs un Heftens paspēja pamest Hitlera mītni un izlidot uz Berlīni.

Domādams, ka Hitlers ir miris, Štaufenbergs un citi apvērsuma dalībnieki Berlīnē ķērās pie armijas daļu apzināšanas, lai arestētu SD un SS līderus, tomēr īsi pēc tam Jozefs Gebelss teica radiouzrunu par neveiksmīgo atentātu.

Jau plkst. 19.00 radio uzstājās pats Hitlers. Apvērsums bija cietis neveiksmi. Redzēdams, ka plāns izgāzies, Štaufenberga tiešais priekšnieks generālpulkvedis Frīdrihs Fromms, kurš zināja par sazvērestību, tomēr tai netraucēja, glābdams savu dzīvību, arestēja Štaufenbergu un trīs viņa līdzgaitniekus. Pēc īsa kara tribunāla viņiem tika piespriests nāvessods, viņi tika nošauti un apglabāti ar militāru godu. Štaufenberga pēdējie vārdi pirms nošaušanas bija "Lai dzīvo svētā Vācija" (Es lebe das heilige Deutschland). Ne tik vieglu nāvi piedzīvoja citi apvērsumā iesaistītie (no kuriem daudzi bija saistīti ar Baltiju, tai skaitā- Latvijas teritorijā dzimuši). Tukumā dzimušais izlūkdienesta virsnieks Aleksis fon Renne tika pakārts kautuvē uz gaļas āķa un mira lēnā nāvē (turklāt Hitlers bija pavēlējis šo nāvessoda procesu filmēt). Lielbornē dzimušais Latvijas neatkarības cīņu dalībnieks, vēlāk- Abvēra daļas virsnieks Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, kurš tieši piegādāja sprāgstvielas Štaufenbergam, izdarīja pašnāvību, taču tika represēta viņa ģimene.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Hans OsterHans OsterDarba biedrs, Domu biedrs09.08.188709.04.1945
        2Hennings fon TreskovsHennings fon TreskovsDarba biedrs, Domu biedrs10.01.190121.07.1944
        3Ādolfs HitlersĀdolfs HitlersPaziņa, Pretinieks20.04.188930.04.1945
        4Vesels fon Freitāgs-LoringhofensVesels fon Freitāgs-LoringhofensDomu biedrs22.11.189926.07.1944
        5Aleksis fon RenneAleksis fon RenneDomu biedrs22.02.190312.10.1944
        6Ervins RommelsErvins RommelsKomandieris15.11.189114.10.1944
        Birkas