Konstantīns Čakste

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
26.07.1901
Miršanas datums:
21.02.1945
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste
Papildu vārdi:
Константин Чаксте
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Docents, Jurists, Nacisma upuris, Neatkarības kauju dalībnieks, Pedagogs, skolotājs, Politiķis, Profesors, Publicists, Sabiedrisks darbinieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Konstantīns Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 21. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs. (Uz kapakmens gan ir norādīts miršanas datums 22. februāris - ziņas tiks precizētas). Divu meitu tēvs.

Konstantīns Čakste dzimis Bulduros Jāņa Čakstes un Justīnes Čakstes ģimenē. Ģimenē kopā bija 9 bērni:  Visvaldis Čakste; Ringolds Čakste; Mintauts Čakste, Konstantīns Čakste; Aldona Čakste; Maiga Šīrons; Daila Čakste; Janīna Čakste un Ģedimins Čakste.

Čakste sākotnējo izglītību uzsāka Jelgavas ģimnāzijā, ko turpināja bēgļu gaitu laikā Kazaņas 3. ģimnāzijā.

Savu dzimtenes mīlestību, patriotismu Konstantīns Čakste pierādīja 1919.gada Atbrīvošanas cīņās, Bermonta uzbrukuma laikā, pildīdams garnizona dienestu Rīgā.

Pēc atgriešanās Latvijā viņš 1920. gada pavasarī pabeidza Rīgas 2.ģimnāziju.

Čakste 1920. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Latvijas Universitāti viņš beidza 1925. gadā. Studentu biedrības Austrums biedrs.

Pēc tam Čakste papildinājās Parīzes universitātes juridiskā fakultātē (1932. gadā) un Briselē (1936./37.gadā).

1928. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes jaunāko asistentu.

1931. gadā pēc habilitācijas darba "Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs" aizstāvēšanas Čakste kļuva par Latvijas Universitātes privātdocentu civiltiesību katedrā, bet 1934. gadā - par docentu.

Kopš 1935. gada viņš bija arī docents tirdzniecības tiesībās.

1937. gadā viņš kļuva par vecāko docentu (1938.gadā šo amata nosaukumu mainīja uz ārkārtējo profesoru) un lasīja tirdzniecības un civiltiesību kursu tautsaimniekiem. Čakste bija arī Institut International d’Étude at de Documentation en matiére de Concurrence Commercialeloceklis. Viņš publicējās periodiskos izdevumos (galvenokārt žurnālos "Jurists" un "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis") par dzīvokļu tiesībām, paju sabiedrībām un citām tēmām. Čakste rediģēja arī Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrības Aequitas izdoto rakstu krājumu, bija biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs.

Laikā no 1938. līdz 1940. gadam ieņēma žurnāla Jurists atbildīgā redaktora amatu. Kopš 1943. gada viņš bija arī Tautsaimniecības vārdnīcas redakcijas līdzstrādnieks.

Latvieši nevarēja samierināties ar valstiskuma zaudēšanu 1940.gadā, tautiešu arestēšanu, tāpēc radās pretestības kustības Tēvijas sargi, Latvijas nacionālais leģions, Kola, Latvijas nacionālistu savienība u.c. Pārsvarā tās veidoja cilvēki, kuriem nebija nekādas pieredzes konspiratīvā pagrīdes darbā, tikai tēvzemes mīlestība un naids pret okupantiem, tāpēc «pieredzes bagātie» čekisti ātri atklāja šīs grupas un izrēķinājās ar to darbiniekiem.

Pretošanās kustībā iesaistījās daudz studentu, nelegāli tika izdota avīze Tautas Balss, kurai rakstīja arī Konstantīns Čakste. Galvenais uzdevums bija neatkarīgās valsts atjaunošana. Pēc padomju okupācijas Latvijā sekoja nacistiskā okupācija.

Jau ātri kļuva skaidrs, ka vācu nodomos nav Latvijas neatkarīgās valsts atjaunošana. Pār Latviju bija nolaidies dzelzs priekškars, un rietumos nenokļuva nekāda informācija par patiesajiem okupācijas apstākļiem. Konstantīns Čakste, no bērnības saprazdams demokrātijas un brīvības nozīmi valsts pastāvēšanā, nevarēja samierināties ar komunistisko, pēc tam ar nacistisko totalitāro varu Latvijā

Kopš okupācijas sākuma Čakste stājās sakaros ar dažādām nacionālās pretestības grupām, kas iestājās par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, balstoties uz 1922. gada Satversmi.

LCP tika nodibināta 1943.gada 13.augustā, apvienojoties ar 4 partiju - Demokrātiskā centra, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Latgales kristīgo zemnieku un katoļu partijas un Zemnieku savienības - pārstāvjiem. Pirmajā sanāksmē Pārdaugavā Ādolfa Klīves dzīvoklī tikās Bruno Kalniņš, bīskaps Jāzeps Rancāns, Ādolfs Klīve, Pauls Kalniņš, Voldemārs Bastjānis, Jānis Breikšs, Ludvigs Sēja

LCP darbs ritēja 7 komisijās - ārlietu, militārajā, informācijas, juridiskajā, saimniecības, līdzekļu vākšanas, sakaru uzturēšanas. Komisijās strādāja sabiedrībā pazīstamas un cienītas personības: ģenerāļi V. Tepfers, J.Kurelis, M.Peniķis, E.Kalniņš, pulkvedis V.Janums, kapteinis K.Upelnieks, senators M.Čakste, sūtņi F. Cielēns, L. Sēja, mācību spēki V. Ģinters, A. Aizsilnieks, K. Zīverts, A. Teikmanis, Ž. Epners, J. Breikšs u.c

1943. gada 13. augustā Latvijas Centrālās Padomes dibināšanas sēdē viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāju. Čakste darbojās LCP Juridiskajā komisijā un ir rediģējis LCP programmu, kā arī piedalījies LCP nelegālā izdevuma Jaunā Latvijaizdošanā. Čakste nodibināja un uzturēja sakarus ar Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī ar igauņu un lietuviešu nacionālās pretestības kustībām.

1944. gada 29. aprīlī Gestapo (Geheime Staatspolizei) Čaksti arestēja. Tika arestēti arī citi LCP locekļi. Apcietināto LCP darbinieku lietu Gestapo izmeklēja līdz 1944. gada 1. septembrim, kad K. Čaksti, Bruno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas centrālcietuma pārveda uz Salaspils koncentrācijas nometni.

1944.g. 10. septembrī no Salaspils ar tvaikoni “Celebes” viņus pārveda uz Dancigu un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē.

Čakste mira 1945. gada 21. februārī ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni, apglabāts Polijas pilsētā Genšā, vēlāk pārapbedīts Kašupskas Grenšā Nāves marša upuru kapsētā (apbedījums Z-V-23).

220px-KrepaKaszubska443.JPG

Ap 2003.-2005. gadu virkne Latvijas uzņēmēju (advokāta Andra Grūtupa un Jāņa Nagļa vadībā, piedaloties Z.Liepiņam, R.Paulam, J.Peteram, J.Savickim u.c. ) dibināja fondu, lai uzstādītu Konstantīnam Čakstem pieminekli Rīgā ( bijušā Ļeņinekļa vietā). Īsā laikā tika savākti līdzekļi pāri par 200 000 ls, diemžēl, citi tautieši šo ideju "noēda" ( A.Grūtups ar nožēlu norāda, ka pret ideju iebilda pieminekļu aizsardzības (?) komisija ar prof.Krastiņu priekšgalā ) - raksturīga laikmeta zīme - jebkuri jauni pieminekļi tiek uztverti ar aizdomām un milzīgu sabiedrības daļas pretestību.

Avoti:

wikipedia

nekropole

Ieva Kvāle, J. Čakstes piemiņas komiteja

 

  • Čakste K. Mūsu tiesiskās apziņas regress un viņas pacelšana. Studentu anketes apskats. Jurists. 1928.,1.
  • Čakste K. Tiesības uz vārdu un likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos. Jurists. 1928., 2.
  • Čakste, K. Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs. Rīga, 1932. 75 lpp.
  • Čakste K. Nama sadalīšana dzīvokļos. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1933., 6/8, 9/10.
  • Čakste K. Nejaušība un nepārvarama vara Latvijas civillikumos. Jurists. 1937., 71/72.
  • Čakste K. 1937.g. 22.decembra likums par akciju un paju sabiedrībām. Jurists. 1938.g., Nr.85/86., §§ 135-142
  • Čakste K. 1937.g. 28.janvāra Civīllikums. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1938.g., Nr.2., 171.-176.lpp.
  • Čakste K. Blanko Vekseļa ieguvēja tiesiskais stāvoklis. Jurists. 1939., 91/92.
  • Čakste K. Motorizēto satiksmes līdzekļu īpašnieka atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības Aequitas rakstu krājums. 1939.

+++

Meita  Justīne Čakste:

Anna Justīne Čakste dzimusi 1936.gada 28.februārī Rīgā, Latvijā. Mamma Anastasija Čakste un tēvs Konstantīns Čakste (Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls), profesors, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs. Pēc tēva apcietināšanas 1944.gadā Latvijas Centrālās Padomes darbinieki pārveda Anastasiju Čaksti kopā ar abām meitām Annu Justīni un Katrīni ar bēgļu laivām uz Zviedriju. 1950.gadā Čakstes turpina bēgļu gaitas un nonāk ASV, kur apmetas uz dzīvi.

Anna Justīne Čakste – Rollinsa uzsāk studijas Bostonas universitātes angļu valodas un literatūras programmā, tomēr tās nepabeidz, jo salaulājas ar ASV armijas virsnieku Eiženu Streipu un pārceļas uz dzīvi Vācijā. Ģimenē piedzimst trīs bērni. Pēc dienesta Vācijā visa ģimene pārceļas atpakaļ uz ASV un Anna Justīne atsāk studijas Kalifornijas universitātē ekonomikas un tieslietu jomā ar specializāciju – nodokļi un nekustamie īpašumi. 1975.gadā nodibina savu firmu un biroju “Select Properties“,  kuru vada līdz 1994.gadam.

Sākot no 1992.gada Anna Justīne Čakste pārņem Kāvuša Fonda vadību ASV, jo jau 1991.gadā piedalās finanšu ekonomikas kursos par ieguldījumu “instrumentiem”, piemēram, bankas,  biržas, valsts vērtspapīri utml.

1992.gadā Anna Justīne Čakste oficiāli tiekas ar Rīgas Sarkanā Krusta vadību, jo tā bija pirmā Latvijas organizācija, kurai ASV Nodokļu Departaments atļāva pārskaitīt naudas līdzekļus. 1994.gadā aizsākas sadarbība ar LU rektoru J. Zaķi un tiek dibināta pirmā stipendiju programma Latvijā. 1999.gadā Anna Justīne Čakste tiekas ar LLU rektoru V.Strīķi un nodibina J.un M.Kāvušu izglītības un kultūras fonda stipendiju LLU studējošajiem. Tās mērķis ir veicināt LLU studējošo studijas un praktizēšanos Eiropas valstīs, apmaksājot ceļa izdevumus, daļēji uzturēšanās un dalības maksas izdevumus. Šobrīd J. un M. Kāvušu stipendijas administrēšanu pārņēmis LLU Attīstības fonds.

Tomēr kopīgā sadarbība gadu gaitā ir tikai paplašinājusies. Ņemot vērā to, ka Anna Justīne Čakste –Rollinsa ir Latvijas brīvvalsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeita un to, ka Jānis Čakste ir LLU novadnieks, 2006.gadā LLU un A.Čakste – Rollins vienojas par jaunas stipendijas dibināšanu un apstiprināja J.Čakstes stipendijas nolikumu. Nolikums paredz ik gadu izraudzīties vienu stipendiātu, kas godātu J.Čakstes piemiņu un aktualizētu J.Čakstes uzskatus.

LLU var lepoties ar tik atsaucīgu mecenāti – privātpersonu.Viņa ir plaši atbalstījusi LLU studējošo vēlmi sevi apliecināt Eiropai, parādīt, ka arī Latvijā ir jauni, erudīti un gudri jaunieši, kas spēj godam pārstāvēt savu valsti un universitāti plašajā pasaulē.

2009. gada 30. oktobrī LLU piešķir A. J. Čakstei –Rollinsai Goda doktores grādu.

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis ČaksteJānis ČaksteTēvs14.09.185914.03.1927
        2Justīne ČaksteJustīne ČaksteMāte28.11.187028.04.1954
        3Ģedimins ČaksteĢedimins ČaksteBrālis02.06.189715.11.1979
        4
        Visvaldis ČaksteBrālis00.00.189110.07.1915
        5Ringolds ČaksteRingolds ČaksteBrālis06.10.189808.07.1967
        6Mintauts ČaksteMintauts ČaksteBrālis11.04.189316.09.1962
        7Janīna Leontīne Margarēte TeriņaJanīna Leontīne Margarēte TeriņaMāsa03.01.189619.12.1978
        8Daila ZemgalsDaila ZemgalsMāsa31.12.190926.06.2004
        9Aldona TepfereAldona TepfereMāsa01.06.190327.07.1991
        10Maiga Marija ŠīronsMaiga Marija ŠīronsMāsa00.00.190400.00.1984
        11
        Anna Marija GrīnblateTante15.10.1915
        12
        Otīlija ČaksteTante
        13
        Jānis Konstantīns ČaksteBrāļa/māsas dēls20.05.192510.03.2005
        14Aija ČaksteAija ČaksteBrāļa/māsas meita00.00.192416.11.2013
        15Eižens Austris StreipsEižens Austris StreipsZnots12.08.193304.12.2007
        16
        Marta ČaksteSvaine18.10.1902
        17Verners TepfersVerners TepfersSvainis, Domu biedrs09.10.189322.11.1958
        18Teodors ŠironsTeodors ŠironsSvainis00.00.1899
        19
        Jānis TeriņšSvainis12.05.189312.12.1980
        20Pauls ZemgalsPauls ZemgalsSvainis15.04.191116.06.1977
        21Krišjānis ČaksteKrišjānis ČaksteVectēvs14.04.182715.03.1908
        22Karolīne Matilde ČaksteKarolīne Matilde ČaksteVecāmāte01.02.183519.03.1902
        23
        Ansis NarunovskisVecvectēvs00.00.179500.00.1848

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Pievieno atmiņas

        29.04.1944 | Vācu okupācijas iestāde,- Gestapo arestē LCP vadītāju Konstantīnu Čaksti

        Tā paša gada 2.jūlijā apcietina arī Bruno Kalniņu, Paulu Kalniņu un citus LCP locekļus

        Pievieno atmiņas

        Birkas