Konstantīns Karulis  -jurists, žurnālists, valodnieks, filoloģijas zinātņu kandidāts

Dzimis Rīgā ielu dzelzceļa kalpotāja ģimenē.

Mācījies Rīgas 36.pamatskolā, Rīgas 1.pilsētas ģimnāzijā un 4.ģimnāzijā.

1932.-1942.g. studējis Latvijas Universitātē Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē Tiesību zinību nodaļā .30.gados K. Karulis darbojies žurnālistikā, publicējies laikrakstā ,,Jaunākās Ziņas’’, bijis laikraksta

1934.-1940.g. ,,Brīvā Zeme’’ līdzstrādnieks.

Padomju okupācijas gadā darbu zaudējis, strādājis par skolotāju un žurnālistu provinces laikrakstos.

Arī nacistu okupācijas laikā, II pasaules kara gados strādājis par skolotāju.

1944.gadā K. Karulis tiek mobilizēts Latvijas leģionā.

No 1945. līdz 1947.gadam viņš atrodas izsūtījumā Tālajos Austrumos, savukārt, sieva Irēne ar 3 bērniem dodas trimdā uz Vāciju, vēlāk uz ASV.

Pēc atgriešanās Rīgā K. Karulis beidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un strādā par juriskonsulu Zinātņu Akadēmijā (1947 -1950).

Pēc izsūtījuma izveidoja jaunu ģimeni, ar Lieni Rozi.

No 1950. līdz 1957. gadam mācījies dažādos stenogrāfijas kursos.

Valodniecībai pievērsies 20. gadsimta 50. gados, galvenokārt darbojies leksikogrāfijas, valodas vēstures un etimoloģijas jomā.

No 1957. līdz 1964. gadam bijis zinātniskais līdzstrādnieks Valodas un literatūras institūtā, pēc tam līdz 1975. gadam bijis vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā.

1959. gadā aizstāvējis filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju "Lingvistiskie elementi latviešu valodas stenogrāfijā".

No 1957. līdz 1964. gadam, kamēr strādāja Valodas un literatūras institūtā, strādājis pie "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" un "Latviešu valodas valodas vārdnīcas" (1987), bijis viens no pamatprincipu izstrādātājiem.

Kopā ar K. Ērgli un A. Apini dibinājis Grāmatniecības vēstures komisiju, kas darbojās no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 1990. gadam.

Regulāri publicējis dažādus rakstus un recenzijas "Latviešu valodas kultūras jautājumos", kur bija viens no aktīvākajiem autoriem. Publikācijas tajā parasti bija par latviešu valodas leksiku, semantiku un stilistiku.

Karuļa nozīmīgākais un plašākais darbs ir divos sējumos iznākusī "Latviešu etimoloģijas vārdnīca" (1992). Par tās izstrādi 1994. gadā saņēmis Jāņa Endzelīna prēmiju par izcilāko pētījumu latviešu valodniecībā un baltoloģijā.

1993. gadā viņš aizstāvēja habilitētā filoloģijas doktora disertāciju "Dažu latviešu valodas vēstures problēmu risinājums".

Kopā ar pirmo dzīvesbiedri Irēnu Karuli (dzimusi Roze) veidojis fundamentālu pētījumu "Latviešu grāmatniecība. 1918—1940", kas palicis nepabeigts (stenogrāfiskā, neatšifrētā rakstā).

Ir vairāku monogrāfiju (par dažādu personību dzīvi un darbību) autors. Viņam ir darbi arī valodniecības un grāmatniecības vēsturē, rakstījis par stenogrāfijas jautājumiem.

Bijis arī sastādītājs, komentētājs, bibliogrāfs. Raksti tikuši publicēti arī ārzemēs, piemēram, Stokholmā, Bukarestē.

1995. gadā kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli.

1996. gadā saņēmis ceturtās šķirasTriju Zvaigžņu ordeni.

Miris 1997. gada 3. novembrī Rīgā, apglabāts Meža kapos.

K. Karuļa veikums valodniecības attīstībā: - piedalījies ,,Latviešu literārās valodas vārdnīcas’’ izstrādāšanā; - sarakstījis grāmatas -

• ,,Senie un mūsdienu raksti’’ (1956),
• ,,Raksts un rakstīšanas līdzekļi gadu tūkstošos’’ (1962),
• ,,Latviešu grāmata gadsimtu gaitā’’ (1967),
• ,,Latviešu padomju prese’’ (1967),
• ,,Jānis Reiters un viņa tulkojums’’ (1986);

- darbojies arī par sastādītāju, komentētāju un bibliogrāfu ( G. F. Stendera ,,Augstas gudrības grāmata’’, 1988 u. c.);

- publicējis rakstus par valodniecības jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī Stokholmā, Bukarestē, Maskavā, Ļeņingradā, Viļņā, Tallinā; - uzrakstījis arī grāmatu par stenogrāfijas jautājumiem ,,Īsais un garais raksts’’ (1959);

- piedalījies kolektīvos darbos ,,Stenogrāfija’’ (1 - 2, 1953 - 1955), ,,Stenogrāfijas vārdnīca’’ (1961).

K. Karuļa darbība ir vispusīga, izvērsta dažādās kultūras jomās, tai ir galvenokārt izglītojošs un popularizējošs raksturs.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Konstantīns Karulis bija saistīts ar šādām organizācijām:

• ""Latviešu-vācbaltu centrs DOMUS RIGENSIS""

Viņš nomira 82 gadu vecumā, 1997. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Konstantīns Karulis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Jūrmala

Avoti: liis.lv, Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv