Konstantīns Stašys - provizors, lietuviešu sabiedrisks darbinieks, Viļņas mērs (1939. gada 6. decembris - 1940. gada jūnijs). Latviešu teātra tēva, Ādolfa Alunāna znots

Biogrāfija

Mācījies Mītavas ģimnāzijā (tagad Jelgava, Latvija), bet kopā ar pārējiem atteicās 1896. gadā piedalīties lūgšanās krievu valodā un  tika no ģimnāzijas atskaitīts. Viņš absolvējis vidusskolu Samarā, Krievijā. Studējis farmāciju Dorpatas Universitātē (tagad Tartu Universitāte) un 1908. g saņēma pagaidu tiesības.

Strādājis aptiekā Viļņā un Mintaujā (tagad Jelgava), kur apprecējās ar latviešu dramaturga Ādolfa Alunāna meitu, vēlāko Vītauta Lielā ģimnāzijas skolotāju un aktīvu sabiedrisko aktīvisti Zuzanu Alunānu.

Pēc farmācijas kursa absolvēšanas 1908. g iegādājās aptieku Laižuvā.

Viņš atradās Krievijā kara laikā,

1918. gadā. atgriezās Viļņā un palika tur visu laiku. Ar dr. Danielijs Alseika un citi. nodibināja Lietuvas sanitārās palīdzības biedrību un vairākus gadus bija Lietuvas poliklīnikas aptiekas vadītājs, vēlāk mācīja ķīmiju Vītauta Lielā ģimnāzijā.

Visus divdesmit poļu okupācijas gadus piedalījies Viļņas lietuviešu darbībā, ievēlēts visu svarīgāko organizāciju vadībā: izglītības biedrībā "Rytas", Labdarības biedrībā, Lietuvas kooperatīvajā bankā (viens no dibinātājiem). ), utt.

K. Staša nozīmīgākā loma bija Viļņas Lietuvas Pagaidu komitejas, kas vēlāk tika nosaukta par Nacionālo Viļņas lietuviešu komiteju, vadība 1922. un 1927. gadā līdz poļu okupācijas beigām 1939. gadā.

Šī komiteja pārstāvēja visu Viļņas apgabala lietuviešu organizēto sabiedrību, aizstāvēja lietuviešu tiesības Polijas un starptautiskajās institūcijās. Tajā gadā K. Stašiusam daudzkārt nācies pārstāvēt Viļņas apgabala lietuviešus nacionālo minoritāšu kongresos Šveicē un dažādās poļu mazākumtautību komitejās Varšavā.

1937. gadā februārī arestēts un apsūdzēts par sacelšanās organizēšanu, lai Viļņas apgabalu pievienotu Lietuvas valstij.

Pēc tam, kad Padomju Savienība 1939. gadā okupēja Viļņu. septembrī K. Stašys tika arestēts un nogādāts Belostokas cietumā, līdz Lietuvas valdība parūpējās par viņa atbrīvošanu.

Pēc tam, kad Lietuva 1939. gadā atguva Viļņu 6. decembris K. Stašys tika iecelts par Viļņas mēru.

Padomju vara, kas 1940. gadā okupēja Lietuvu jūnijā atbrīvoja viņu no amata

Gadu vēlāk viņš kopā ar ģimeni tika izsūtīts Altaja apgabalā. Pēc 6 mēnešiem viņš tika šķirts no ģimenes, notiesāts uz 8 gadiem piespiedu darbu un nosūtīts uz Vorkutu. Pēc viena gada smaga darba viņš tika pārvests uz citu piespiedu darba nometni netālu no Maskavas. Tālākais liktenis nav zināms.