Kornejs Čukovskis (krievu: Корней Иванович Чуковский; dzimis 1889. gada 31. martā, miris 1969. gada 28. oktobrī), īstajā vārdā Nikolajs Kornejčukovs (krievu: Никола́й Васильевич Корнейчуко́в, bija PSRS laika ebreju/ukraiņu izcelsmes krievu dzejnieks, kritiķis, žurnālists un tulkotājs. Visplašāk pazīstams Čukovska devums bērnu literatūrā.

Dzimis ārlaulībā Sanktpēterburgā, bērnību un jaunību pavadījis Odesā un Nikolajevā. Bērnudārzā un skolā pazinis nākamo cionisma līderi Vladimiru Žabotinski. 1901. gadā sāka rakstīt avīzei "Odesas ziņas". 1903./04. gadā kā avīzes korespondents darbojās Londonā.

Atgriezies Krievijā, 1905. gadā Sanktpēterburgā nodibināja satīrisko žurnālu "Signāls", kuru autoru vidū bija Aleksandrs Kuprins, Fjodors Sologubs un Tefija. 1906. gadā sāka dzīvot Sanktpēterburgas piepilsētā Kuokalā, kur iepazinās ar Iļju Repinu un Vladimiru Koroļenko. 1907. gadā publicēja Volta Vitmena tulkoto dzejoļu krājumu, un Čukovskis kļuva par pazīstamu literatūras kritiķi. Publicēja apcerējumus par Aleksandru Bloku, Annu Ahmatovu, Vladimiru Majakovski, Nikolaju Ņekrasovu.

Nodarbojās ar literatūras kritiku arī pēc Krievijas revolūcijas. 1919. gadā publicēja pirmo pazīstamo bērnu pasaku dzejā "Krokodils" (Крокодил). 1923. gadā tika izdotas "Briesmīgais prusaks" (Тараканище) un "Mazgāmutis" (Мойдодыр), un Čukovskis kļuva par bērnu literatūras slavenību.

Čukovska daiļradi 1928. gadā avīzē "Pravda" nokritizēja Nadežda Krupska, un tas nelabvēlīgi ietekmēja Čukovska iespējas publicēt darbus. No 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem līdz nāvei dzīvoja Maskavas piepilsētā Peredelkinā.