Vidzemes superintendants, piētists, rakstnieks, daudzu latviešu valodā sarakstītu reliģisku darbu autors 18. gadsimtā. Vienlaikus savos darbos ir oponents hernhūtiešu kustībai Baltijā

Dzimis Koslinā (Koszalin), Pomerānijā, Polijā, varkaļa ģimenē.

1735. g. iestājies Halles universitātē.

1740.g. kā mājskolotājs dodas uz Livoniju, Vidzemi.

1742.g. kļuva par mācītāju Dzērbenē,

1744.g. Vastseliinā (Neuhausen) apprecas ar vietējā mācītāja Mihaela Neoknapa meitu Doroteju, saradojoties ar senu vācbaltu fon Rādenu dzimtu. Ģimenē piedzimst 8 bērni.

1749.g. - mācītājs Cesvainē, kopā ar amatu viņam jāuzņemas apgādāt atraitni - Beāti Helēnu fon Otingeni un viņas 3 dēlus - Otto (12), Kārli (9), un Gustavu(6).

1757.g. Cēsu novada prāvests

1759.g. Tērbatas apgabala vācu draudžu pārraugs

1779.g. iecelts par Vidzemes draudžu ģenerālsuperindendantu. Miris Rīgā (pēc citiem avotiem- Tartu)

Mācējis latviešu valodu un atbalstījis to nacionālos centienus. Sarakstījis un izdevis latviski vairākus darbus - "Spreddiku-Grahmata etc."