Dzimusi 1903.gada 2. septembrī Friča un Marijas Čečiņu (dzim. Krišjāne) ģimenē Alojas muižā, Vidzemē.
Skolas gaitas viņa sākusi Puikules pamatskolā, jo vecāki jau 1909. gadā pārcēlušies darbā uz Puikules muižu. Vēlāk vecākiem piederējis nekustams īpašums "Stūri" Limbažu rajona Brīvzemnieku ciemā. To viņi nopirkuši no muižas kurpnieka Vaita, kam bija piešķirts tā saucamais amatniecības gabals. Vecāki paši cēluši ēkas, māju, kūti, klēti. Labu gabalu platības viņi apstādījuši ar augļu kokiem (ap 500). Šo īpašumu sirmā kundze atdāvinājusi radiem Austrālijā.
Kristina Šterna beigusi Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu skolu Rīgā (1927) un 17 gadus nostrādājusi Rīgas pilsētas bērnu slimnīcā. Pabeigusi 1934.gadā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes zobārstniecības nodaļu, viņa gandrīz 10 gadus strādājusi Pārdaugavā par rajona zobārsti.
Bēgļu gaitas Kristinai Šternai iesākās Čehoslovakijā, kur, krieviem ienākot, tikai apcietināšanas pavēlē nepareizi uzrakstītais uzvārds ļāvis viņai un viņas vīram Rūdolfam izkļūt uz Rietumiem, uz Vāciju, kur viņi kādu laiku mitinājušies Vircburgas DP nometnē. Amerikā Šternu pāris ar meitu Astru iebraukuši 1950. gadā un pēc dažu gadu nokalpošanas lauku darbos apmetušies uz dzīvi Indianapolē, Indianā, kur sirmā kundze mita gandrīz līdz mūža galam viena pati savā mājiņā. Vīrs miris pirms vairākiem gadiem, bet meita beigusi Batlera universitāti Indianapolē un devusies laimi meklēt citur. Viņa - baletdejotāja daudz ceļojusi gan pa Ameriku, gan pa Eiropu, bet par pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējusies Kopenhāgenu Dānijā. Šterna kundze arvien rūpīgi sekoja meitas profesionālajām gaitām - uzstāšanos gan Ņujorkā, gan Antverpenē, Hamburgā, Kopenhāgenā, Cīrihē un citur. Vēlāk Astra strādā par skolotāju un viesskolotāju Eiropā un Amerikā.  Šterna kundze lepojās, ka pēdējos gados Astra daudz devusi arī Latvijas Nacionālajai baleta skolai, gan strādājot par viesskolotāju, gan veidojot ehoreografīju.
Šterna kundze vēlarvien līdz mūža galam bija garā moža, lai arī gadu nasta reizēm radīja grūtības ikdienas gaitās.

Indianapoles vecākā latviete  29. jūnijā šķirās no draugiem un paziņām, nesagaidījusi savu 106. dzimumdienu. K. Šterna līdz 100 gadu vecumam dzīvoja pati savā mājiņā, bet, gadu nastai vairojoties, pārcēlās uz pansionātu, kur beidzās viņas dzīves gaitas. Nekad netrūka labu cilvēku, kas Kristīnei palīdzēja ikdienas darbos, bieži atnāca ciemos un atnesa kādu gardumu. K. Šternas mirstīgās atliekas pārpelnotas, urna tiks pārvesta uz Latviju apbedīšanai Alojas kapos, kur jau atdusas viņas vecāki un vecmāmiņa.

Avots: Laiks, 11.10.2003 un 01.08.2009