Dzimis 1914. gadā Kandavas pagasta "Urlēs", kur saimniekojis viņa tēvs Pēteris († 1926).

1933.gadā beidzis Rīgas pilsētas I ģimnāziju. Rudenī iestājies LU mežkopības nodaļā ar matr. Nr. 18620.

Bedzis obligāto kaŗa klausību un palicis virsdienestā kā v.v. 6. Rīgas kājnieku pulka ložmetēju rotā. 1937. gadā iestājies Rīgas policijas prefektūras apsardzības rotā, bet 1939. gadā pārcelts par iecirkņa uzraugu Rīgas policijas XIII iecirknī.

1937. gada pavasarī iestājies studentu korporācijā Fraternitas Livonica.

Izcils vieglatlēts. Startējis no Rīgas policijas darbinieku sporta kluba.

1939. gadā izcīnijis Latvijas meistara nosaukumu diska mešanā.

1943. gadā pavasarī iesaukts Latviešu leģionā. Pēc apmācībām Bolderājas kaŗa skolā

1944. gada sākumā nosūtīts uz austrumu fronti, kur kā leitnants cīnījies 32. grenadieŗu pulka I bataljonā.

Kaujā pie Veļikajas upes 1944. gada martā ievainots un kontuzēts. Pēc slimnīcas Rīgā aizsūtīts uz veselības rotu Jelgavā.

1945. gada 9. maijā ar motorlaivu „Līgo” nonācis Gotlandē, Zviedrijā.

1948. gadā uzņēmis sakaŗus ar ASV izlūkdienestu un

1950. gadā kļuvis par štata instruktoru izlūku sagatavošanas skolā Rietumvācijā.

Vēlāk pārcelts uz ASV, kur pats gatavojies izlūka darbībai. 

1953. gadā ar izpletni izmests Ķemeru tuvumā.

Nodevības dēļ kritis čekas nagos.

ASV dienesti vairākkārt centās glābt jau sagūstīto L. Brombergu, nosūtot uz Latviju lidmašīnas. Taču neredzot atpazīšanās zīmes (noteiktā formā sadegtus ugunskurus), piloti saprata, ka aģents ir sagūstīts un tādējādi tie varētu paši iekrist krievu okupantu lamatās.

Brombergam tika piespriests augstākais soda mērs, vēlāk nomainīts uz 25 gadiem ieslodzījumā (kas faktiski nozīmēja mūža ieslodzījumu)

Nosūtīts uz Potmas koncentrācijas nometni Mordāvija kur ap 1972. gadu noindēts.

Avots: Fraternitas Livonica "Via Nostra 1926 - 1991"