Pēc grūtas slimības 67 g. vecumā miris ievērojamais Igaunijas zinātnieks, neirologs un ķirurgs, Tartu universitātes profesors Ludvigs Pūseps. Viņš bija pareizticīga mācītāja dēls, uzaudzis un izglītojies Krievijā, 1899. g. beidzis Pēterpils kara medicīnisko akadēmiju, palicis par asistentu pie akadēmijas slavenā neirologa un psihiatra prof. Behtereva un 1902. g. promovējis par Dr. med. Līdz lielinieku varas dienām darbojās Pēterpilī un bija arī par profesoru neiroloģiskā institūtā. 1920.g. pārnāca uz Igauniju un strādāja Tartu universitātes neiroloģijas katedrā. Nelaiķis bija lielas enerģijas un iniciatīvas cilvēks. Viņš daudz ceļojis pa ārzemēm, iegūdams tur labus paziņas un arī draugus. Viņa zinātniskās intereses bija daudzpusīgas, un viņš mēģinājis iedziļināties daudzās neiropatoloģiskās problēmās, meklēdams atrisinājumu. Krievijā viņš bija viens no pirmajiem, kas vienā personā apvienoja neirologa un nervu sistēmas ķirurga prasmi. Neiroķirurģija, viena no jaunākām medicīnas nozarēm, kurai pamati likti Vakareiropā, pētniekam atvēra plašu teorētiskas un praktiskas darbības lauku. Viņš sarakstīja plašu monogrāfiju: «Smadzeņu audzēji» un iesāka lielāku mācības grāmatu: «Ķirurģiskā neiropatoloģija», kas bija paredzēta 4 sējumos, bet no kuras paspēja iznākt tikai trīs. Nelaiķis ievēlēts par Padujas un Viļņas universitāšu goda doktoru un par Rumānijas, Prāgas, Norvēģijas neirologu biedrību goda biedru. Viņš bija aktīvs loceklis vairākās ārzemju neirologu biedrībās un bieži piedalījies ar zinātniskiem referātiem kongresos. Nelaiķis bija labi pazīstams arī Latvijas ārstu aprindās. Vieglas smiltis mums draudzīgās tautas nenogurstošajam darbiniekam! (Tēvija, 05.11.1942)