Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un Rīgas pārvaldes darbinieks, tirgotājs, Rīgas Lielās ģildes vecākais.

Pēc mūsdienu amatu izpratnes - Rīgas mērs.

***

Kerkoviusu dzimta cēlusies no Lejasreinas novada Vācijā. Mācījās Napoleona Asmusa privātskolā, vēlāk bija māceklis sava tēva koktirdzniecības uzņēmumā.

Dzimis 1831. gada 21. februārī bagātā Rīgas tirgotāju ģimenē kā vecākais no deviņiem bērniem.

1871. gadā L. V. Kerkoviuss kļuva par Pirmās ģildes tirgotāju, viņš bija arī Lielās ģildes vecākais.

1873. gadā viņu ievēlēja par Rīgas rātes locekli, bet 1874. gadā — par rātskungu.

1878. L. V. Kerkoviusu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvas biedru, bet 1890. gada 19. jūnijā Rīgas dome vienbalsīgi viņu ievēlēja par pirmo Rīgas pilsētas galvu (amatā bijis līdz 1901. gadam).

Kerkoviusa savrupmāja (celta 1874) atradās tagadējā Kalpaka bulvārī 4, kur izvietota Latvijas Universitātes Centrālā bibliotēka.

L. V. Kerkoviuss miris 1904. gada 18. jūlijā, apbedīts Lielajos kapos.

Devums

Viņa vadības laikā Rīgā uzplauka rūpniecība, pieauga iedzīvotāju skaits, bija celtniecības "bums". Šajā laika posmā tika izveidota pilsētas bibliotēka rātsnamā, sāka celt tagadējo Nacionālo teātri (tolaik Rīgas pilsētas 2. teātri).

Tika uzceltas vairākas sabiedriskas celtnes, izveidoti parki. Iniciējis Rīgas pilsētas mākslas muzeja celtniecību. 

1901. gadā vadījis Rīgas 700 gadu jubilejas svinību sagatavošanu. Bijis vairāku komisiju un biedrību darbinieks. 

1893. gadā Kerkoviuss kļuvis par Rīgas Latviešu biedrības goda biedru,

1901. gadā — kļuvis par Rīgas goda pilsoni.

Rīgas pilsētai savā testamentā Kerkoviuss dāvāja 26 gleznas, kas iekļautas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Kerkoviusu dzimtas dāvinājums LU Bibliotēkai ir iekļauts LU Bibliotēkas krājumā kā atsevišķa kolekcija. Kopumā Kerkoviusu dzimtas dāvinājuma kolekcijā ir 926 grāmatas, kas izdotas no 1856. gada līdz 1897. gadam.