Ludviks Lāzars Zāmenhofs bija ārsts, poliglots, esperanto radītājs.

Tā kā Zāmenhofs piedzima krieva un ebrejietes ģimenē, viņa dzimtās valodas bija krievu un jidišs. Bērnībā Zāmenhofs apguva arī poļu un vācu valodu. Vērodams dzimtās Bjalistokas trīs lielāko kopienu - poļu, krievu un ebreju savstarpējos konfliktus, jau agrīnā jaunībā Zāmenhofs nonāca pie atziņas, ka mākslīga valoda, kura nebūtu dzimtā nevienam no runātājiem, varētu palīdzēt atrisināt savstarpējos konfliktus.

Mācoties ģimnāzijā Varšavā Zāmenhofs apguva arī angļu, franču, latīņu un sengrieķu valodu.

1878. gadā (19 gadu vecumā) radās pirmie "universālās valodas" (Lingwe uniwersala) modeļi.

1885. gadā Zāmenhofs pabeidza studijas universitātē un sāka strādāt par acu ārstu Varšavā.

1887. gadā Zamenhofs publicēja darbu - Lingvo internacia. Antaŭparolo kaj plena lernolibro un paraksta to kā Doktoro Esperanto, kas kļūst par jaunās valodas nosaukumu. Atlikušo mūžu strādā par ārstu, paralēli tulkodams pasaules literatūru esperanto valodā.

Miris 1917. gadā Varšavā, apglabāts Varšavas ebreju kapos. 

Japāņu Oomoto reliģija uzskata Zāmenhofu par "dievu". Zāmenhofa vārdā nosaukta mazā planēta, ielas daudzās pasaules pilsētās.