Luijs Pastērs  bija franču ķīmiķis un mikrobiologs. Viņš un viņa sieva Marija ir zināmi ar saviem eksperimentiem, kuri atbalstīja teoriju par to, ka slimības izraisa mikrobi.

Viņš arī izstrādāja dažādas vakcīnas, no kurām ievērojama ir vakcīna pret trakumsērgu. 

Vēsturē Pastērs iegāja pateicoties tieši savam izgudrojumam - apstrādes veidam, kurš bija vērsts tieši uz mikrobu apkarošanu pārtikā, kas plašāk pazīstama kā pasterizēšana.

Luijs Pastērs arī ir teicis: “Cilvēks izdzer 90% savu slimību.” Taču Luijs Pastērs atzina, ka saslimšana atkarīga ne tikai no mikroorganismu klātbūtnes, bet arī no cilvēka organisma fizioloģiskā stāvokļa, no viņa psiholoģiskās attieksmes, no vides apstākļiem u. c.

1847. gadā, pamatojoties uz vīnskābes izomēriem, Luijs Pastērs veica savus klasiskos pētījumus par racemātu sadalīšanu Novērojot vīnogskābes nātrija-amonija sāls kristalizāciju, viņš atrada, ka temperatūrā zem 27 °C optiskie izomēri veido atsevišķus kristālus, kurus mikroskopā var atšķirt (un mehāniski atlasīt) pēc to formas, kas arī ir spoguļsimetriska.

Savukārt augstākā temperatūrā veidojas racemāta kristāli. No tā ir cēlies arī pats vārds racemāts (latīņu: racemus - vīnogas).

Pastērs atklāja bioķīmisko racemāta sadalīšanas metodi - pelējuma sēnītes (Penicillium glaucum, Aspergillus niger) noārda L-vīnskābi, bet D-vīnskābe paliek šķīdumā. Pastērs atklājis arī ķīmiskās racemātu sadalīšanas metodes, sadalot vīnogskābi ar cinhonīna un citu alkaloīdu palīdzību.

***

Luijs Pastērs bija franču mikrobiologs un ķīmiķis. Viņš un viņa sieva Marija ir zināmi ar saviem eksperimentiem, kuri atbalstīja teoriju par to, ka slimības izraisa mikrobi. Pētīja rūgšanas un pūšanas procesus. Mākslīgi izmainīja patogēnos mikroorganismus ārējās vides apstākļu ietekmē, lai tie zaudētu spēju izraisīt slimības, bet būtu derīgi dzīvu vakcīnu pagatavošanā. Viņš izstrādāja dažādas vakcīnas, no kurām ievērojama ir vakcīna pret trakumsērgu. Viņš ir arī veicis vairākus atklājumus ķīmijā, no kuriem ievērojamākais ir kristālu spoguļsimetrijas atklāšana.

Luijs Pastērs ir dzimis  Doles pilsētā, Juras departamentā, nabadzīgā katoļu ģimenē. Viņš bija trešais bērns Žana Žozefa Pastēra un Žannas Etjenetes Rokuī ģimenē. Luija Pastēra tēvs bija ādminis.

1827. gadā ģimene pārcēlās uz kaimiņpilsētu Arbuā, kur 1831. gadā Luijs sāka iet skolā. Viņa mācību sekmes sākotnēji bija viduvējas, vairāk interesēja makšķerēšana un skicēšana.

1838. gadā sāka mācīties Parīzē, bet slimības dēļ mācības agri pārtrauca.

1839. gadā iestājās Bezansonas Karaliskajā koledžā, kur 1840. gadā ieguva bakalaura grādu mākslā. Luijs Pastērs turpināja studijas, lai iegūtu arī bakalaura grādu zinātnē, bet 1841. gadā eksāmenos izkrita.

1842. gadā izkrita iestājeksāmenos École Normale Supérieure, toties 1844. gadā tas viņam izdevās. 1848. gadā Luijs Pastērs kļuva par ķīmijas profesoru Strasbūras universitātē, kur satika arī savu nākamo sievu.

Apprecējās 1849. gada 29. maijā. Sieva viņam deva piecus bērnus, bet trīs no tiem nomira no vēdertīfa mazotnē. Tieši šīs personīgās traģēdijas esot viņu mudinājušas pievērsties infekcijas slimību pētīšanai.

1854. gadā sāka strādāt Lilles zinātnes un tehnoloģiju universitātē.

1867. gadā sāka vadīt organiskās ķīmijas katedru. Viņš kļuva slavens ar publikācijām par molekulu optisko asimetriju. Viņš pilnībā pierādīja, ka dzīvība nevar rasties no nedzīvas matērijas, kā arī mikroorganismu nozīmi rūgšanas un pūšanas procesos.

1865. gadā izstrādāja pasterizācijas tehnoloģiju (tā nosaukta Luija Pastēra vārdā). Veicot šos pētījumus, Luijs Pastērs nonāca pie secinājumiem, ka baktērijas izraisa daudzas infekcijas slimības. Pievēršoties šim jautājumam, viņš izveidoja vairākas jaunas vakcīnas.

1881. gadā notika pirmā veiksmīgā vakcīna pret trakumsērgu.

1888. gadā Parīzē viņš dibināja Pastēra institūtu.

Kopš 1868. gada Luijs Pastērs regulāri pārdzīvoja insultus.

1895. gada 28. septembrī no kārtējā insulta sekām viņš nomira.