Luijs Šmits (iespējams, ka pareizāk pat Lujs, dzimis 1907. 03. februāris, Liepa - 1985. 04. februāris, Rīga, aktieris, [īst. v. Teodors Reinholds Šmits]

Bijis precējies ar aktrisēm Lūciju Baumani un Eiženiju Kaldovsku.

Meita mākslas zinātniece Edvarda Šmite, dēls kokapstrādes inženieris Jānis Šmits (1939.-2009.).

Otrajā laulībā dēls Indriķis Šmits (1940.-1979.).

Šmitu un Baumaņu dzimtas, kuru spilgti pārstāvji ir aktieri Luijs Šmits  – īstajā vārdā Teodors Reinholds Šmits (1907-1985) - un Lūcija Baumane (1905-1988).

Dzīvesbiedri, kuru meita ir mākslas vēsturniece Edvarda Šmite un dēls – Jānis Šmits.

Dzimtas kokam piederīgi ir māksliniece Ilze Briška, režisors Gatis Šmits, operators Jānis Eglītis, kura dēls – deviņgadīgais Markus Jānis ir jau filmējies Vara Braslas filmā, bet Edvardas Šmites mazmeita Māra Lāss studē mākslas vēsturi. 

".... laikā, kad viņš jau bija izlēmis iet uz skatuves, Teodoru teātrī bija daudz – Teodors Lācis (1882-1946), Teodors Amtmanis (1883-1938). Domāju, ka viņam gribējās iezīmēt sevi, ka ir citāds. To vārdu, tas pat nav Luijs, bet Lujs – tādā īsā formā, viņš kaut kur ieraudzījis, izvēlējies un kolēģi momentā pieņēmuši. Vēlāk dzirdēju, ka viņu pat uzrunāja Luja,” tā par tēva izvēli pieņemt skatuves vārdu atceras meita Edvarda Šmite.

##############

Mēs vairs nezinām Katlakalna vecīti, bet, ja zinām, ka tas bija LUIJS ŠMITS, tad rezultātu var iedomāties.

Jau jaunos gados pievērsies teātrim, astoņus gadus bijis Strādnieku teātra aktieris, mācoties no tādiem ievērojamiem vīriem kā J.Jurovskis un J.Zariņš, tad brīdis Torņakalna Mazajā teātrī, pieci gadi Nacionālajā – pie A.Mierlauka un A.Amtmaņa –Briedīša, līdz viņš nonāk Dailē.

Tik vērienīgi, ka turpat gadsimta ceturksni tiek ieskaitīts Smiļģa varenajā ciltī. Paša mīļākās lomas – Kangars ( „Uguns un nakts”), Videkrans( „Ziedošais tuksnesis”), Brūbijas mācītājs( „Gesta Berlings”), dauzīšanās kopā ar Ēvaldu Valteru padomju ludziņās…

Fantāzija atraisīta, strādāt pie lomām bija ļoti viegli. Diemžēl visai pāragri Luijs Šmits no teātra aiziet. Tas notiek 1964. gadā, kad ar kultūras ministra Kaupuža pavēli no darba tika atstādināts arī Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis. Bet magnētiskais lauks paliek. No abiem.

Luijs Šmits ticis arī filmēts, rež. L.Leimanis sākotnēji viņam uzticēja vectēva lomu filmā „Nauris”, turpmāk filmējot Šmitu visās savās kinolentēs. Kad filmā „Šķēps un roze” uzņemts skats, kur vecais Grēve rāpjas Doma tornī, bailes neesot bijis jātēlo, torņa reliņi patiesi bijuši satrunējuši…

Aktieri aicina arī TV un radio. Man bija laime L. Šmitu uzaicināt „Mikrofona 74” 1.janvāra svētku programmā, kad lūdzu izcilo aktieri iejusties pulksteņmeistara lomā. Tūlīt jāpiebilst, ka viņš ar savu fantāziju pilnīgi sagrāva manu kuslo ieceri un raidījums iegriezās gluži citā, daudz neparastākā un saistošākā gultnē.

Manam tēvam, kurš nebija tīrs latvietis, īpaši nepatika Latvijas teātris, taču trīs aktierus viņš atzina nešaubīgi – Viju Artmani, Hariju Liepiņu un LUIJU ŠMITU!

Lia Guļevska