Luijs XVI Francijas un titulārs Navarras karalistes karalis no 1774. gada līdz 1791. gadam, pēc tam — franču karalis (roi des Français, 1791—1792).

Kļuva par karali pēc vectēva Luija XV nāves 1774. gadā, jo Luija XVI tēvs Francijas dofins Luijs Žozefs mira jau 1765. gadā. Valdīšanas pirmajā daļā apgaismības ideju ietekmē centās veikt reformas valstī, tomēr muižniecības pretestības dēļ tās tika pārtrauktas.

No 1776. gada Luijs XVI aktīvi atbalstīja ASV neatkarības centienus.

Valsts finanšu stāvoklis noveda pie Francijas Ģenerālštatu sasaukšanas 1789. gadā. Tas mobilizēja Francijas zemākās un vidusšķiras un noveda pie Bastīlijas ieņemšanas un Franču revolūcijas sākuma. Luijs XVI bija precējies ar tautā nepopulāro karalieni, Marijas Terēzas meitu Mariju Antuaneti, kurai uz Luiju XVI bija visai liela ietekme. Iesākumā 1791. gada konstitūcija paredzēja Francijas iekārtu kā konstitucionālo monarhiju, un Luijs XV saglabāja karaļa titulu. Tomēr pēc karaļa ģimenes bēgšanas uz Varennu 1791. gada jūnijā, ticība karalim tika iedragāta.

1792. gada 10. augustā Francijā faktiski tika atcelta monarhija, un 1792. gada 21. septembrī Konvents atcēla monarhiju arī formāli.

1793. gada 21. janvārī Luijs XVI tika giljotinēts. Viņš ir vienīgais Francijas karalis, kam ticis izpildīts nāvessods.

Sodīts ar nāvi uz giljotīnas Franču revolūcijas laikā.