Lukino Viskonti

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.11.1906
Miršanas datums:
17.03.1976
Papildu vārdi:
Luchino Visconti, Luchino Visconti di Modrone, Lučino, Lučīno, Лукино Висконти, Lukīno Lučino Viskonti, Луки́но Виско́нти ди Модроне
Kategorijas:
Režisors, Saistīts ar Latviju
Tautība:
 itālis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

1935.gadā itāliešu aristokrāts Lukīno Viskonti (1906—1976) nolēma radikāli mainīt savu dzīvi. Dandrīz 10 gadu viņš bija nodarbojies ar sacīkšu zirgu audzēšanu, tomēr dvēseles piepildījumam ar to bija izrādījies nepietiekami. Laimi meklēt Viskonti devās uz Franciju cerībā tur atrast kādu nodarbošanos kino industrijā. Var tikai zīlēt, kā būtu veidojusies viņa turpmākā dzīve, ja kādās zirgu sacīkstēs Parīzē modes māksliniece Koko Šanele nebūtu iepazīstinājusi Viskonti ar franču režisoru Žanu Renuāru, pie kura viņš par asistentu nostrādāja divus gadus. Renuārs kā personība uz Viskonti atstāja milzīgu iespaidu. (Tolaik Renuārs bija iesaistījies Francijas Tautas frontē.) Itālijā atgriezās jau pavisam cits Viskonti, kuram bija maz kopēja ar kādreizējo garlaikoto aristokrātu. Kopā ar domubiedru grupu žurnālā „Cinema” pakāpeniski tika formulēti pamatprincipi jaunai pieejai kino veidošanai. Itāliešu kino reformatoru mērķis bija veidot filmas, kuras pretstatā tolaik Itālijas kino dominējošajai samākslotībai un problēmu ignorēšanai sakņotos reālisma tradīcijās.

1942.gadā uz ekrāniem parādījās Viskonti režisētā filma „Apsēstība” („Ossessione”), kas tika veidota pēc amerikāņu rakstnieka Džeimsa Keina romāna „Pastnieks vienmēr zvana divreiz” motīviem. Pie šīs filmas scenārija, kas stāsta par mīlas kaislībām ar traģiskām sekām, roku pielika vairāki žurnāla „Cinema” līdzstrādnieki, tāpēc to pieņemts uzskatīt ne tikai par neoreālisma sākumu kino, bet arī šīs kustības manifestu. Lai arī katoļu baznīca un Musolīni cenzori centās šo sociāli un psiholoģiski piesātināto filmu aizliegt, pateicoties diktatora Musolīni personīgajam atbalstam, tā tika izlaista ar ļoti nedaudziem labojumiem. Musolīni dēls Vitorio tolaik bija žurnāla „Cinema” redaktors… 1947. g. arī nākamā Viskonti filma „Zeme dreb” („La terra trema”), kas vēsta par nabadzīgu Sicīlijas zvejnieku cīņu pret vairumtirgotājiem un kurā lomas atveido reāli cilvēki no maza ciemata, tiek uzskatīta par neoreālisma klasiku. Tomēr, vērtējot karjeru kopumā, Viskonti ērtāk jutās veidojot filmas, kas sakņojās viņam labāk pazīstamajā augstāko aprindu dzīvē („Nāve Venēcijā”/”Morte a Venezia”, 1971, „Gepards”/”Il Gattopardo”, 1963). 1960.g. izņēmums šajā ziņā ir  filma „Roko un viņa brāļi” („Rocco ei suoi fratelli”), kas stāsta par kādas nabadzīgas zemnieku ģimenes pārcelšanos uz Milānu un kurā vienlaikus atklājas gan Viskonti spēja pieskarties globāliem sociāliem procesiem, gan arī spēja atklāt cilvēku rīcības nianses. Tomēr šo filmu nekādā ziņā nevar nosaukt par psiholoģiski reālistisku — ar savu nosacītību, tēlu sociālo simbolismu un dažu epizožu sakāpināto melodramatismu tā drīzāk atgādina operu. Par to gan nebūtu jābrīnās, jo Viskonti tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem operu režisoriem.

Death in Venice - Luchino Visconti

1963.g. Romāns “Gepards” stāsta par kādreiz dižu dzimtu gadsimtu mijā, kad sensenās vērtības tiek strauji nomainītas pret citām un pa varas gaiteņiem soļo jauni ļaudis. Reizē tas ir stāsts par sicīliešiem — mazu, lepnu tautu, kas daudzus gadsimtus pavadījusi citu tautu ēnā.

Lielus panākumus guvusi šī romāna ekranizētā versija. Kinorežisora Lukīno Viskonti 1963. gadā uzņemtā filma ar tādu pašu nosaukumu “Gepards”, ieguvusi “Zelta palmas zaru” prestižajā Kannu kinofestivālā.

***

Tomēr, ja tik daudzi režisori ir meklējuši „savu" Venēciju reālās pilsētas kanālu malās un ieliņu un tiltu mudžekļos, tad Lukīno Viskonti to mēģinājis radīt pats. Filma „Baltās naktis" nepārprotami norisinās kādā mākslīgi veidotā beznosaukuma vietā, tomēr tikpat nepārprotami ir skaidrs, ka tā nevar būt nekas cits kā Venēcija. Dostojevska stāsta varoņu mentālais slimīgums uz spokainās vides fona neapšaubāmi rada tieši Venēcijai vai vismaz tās vismazāk tūristu apsēstajiem Cannaregio un Castello rajoniem tik raksturīgo noskaņu skumjo poēziju. Izņemot varbūt vien dažas apzinātas nekonsekvences kā autobusa pietura vai benzīntanks, filmas vide veidota pēc gluži ārējās vizuālās līdzības - šeit ir kanāli, tilti, ieliņas, kas beidzas ar strupceļu, un pamesti grausti. Ir pat mitrums gaisā. Tomēr tieši Viskonti radītā sajūtu realitāte, kas atrodas kaut kur starp sapni, murgu un nomodu, ir tas, kas filmā nepārtraukti uztur šo saspringto un brīžiem pat nospiedošo Venēcijas klātbūtnes efektu. Liekas, ka filmas galvenajā varonē ir iesūcies lagūnas mūžseno indīgo izgarojumu tvans, kas neļauj viņai vairs atšķirt sapni no īstenības un liek katru nakti stāvēt uz tilta, gaidot savu iecerēto, kurš, iespējams, nav bijis nekas vairāk kā viņas rēgainās iztēles auglis. Savukārt Marčello Mastrojāni varonis, kas ieradies šeit pavisam nesen, sākumā būdams ar pilsētas nesaindētu apziņu, nespēj saprast šo sievietes iracionālo atkarību no iedomātas mīlas. Līdz gluži nemanot notic pats savam sapnim. Arī Venēcijā uzturēties pārāk ilgi var izrādīties bīstami skaidrajam saprātam. Galu galā tā taču nav nekas vairāk par ažūru sapni, kura turpināšanos nodrošina vien cilvēku vēlēšanās šim sapnim ticēt.

Pec J. Putniņa u.c. rakstu fragmentiem, news.lv

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Natālija PalejaNatālija PalejaDraugs05.12.190527.12.1981
        2Raimondo  Lanza di TrabiaRaimondo Lanza di TrabiaDraugs11.09.191530.11.1954
        3Maria CallasMaria CallasDarba biedrs04.12.192316.09.1977
        4Massimo  GirottiMassimo GirottiDarba biedrs18.05.191805.01.2003
        5Burt LancasterBurt LancasterDarba biedrs02.11.191320.10.1994
        6Bruno KrēmersBruno KrēmersDarba biedrs06.10.192907.08.2010
        7Karlo PontiKarlo PontiDarba biedrs11.12.191210.01.2007
        8Moriss  ŽārsMoriss ŽārsDarba biedrs13.09.192428.03.2009
        9Anna MagnaniAnna MagnaniDarba biedrs07.03.190826.09.1973
        10Annie GirardotAnnie GirardotDarba biedrs25.10.193128.02.2011
        11Rossella FalkRossella FalkDarba biedrs10.11.192605.05.2013
        12Ingrid  ThulinIngrid ThulinDarba biedrs27.01.192607.01.2004
        13Alida ValliAlida ValliDarba biedrs31.05.192122.04.2006
        14Renato SalvatoriRenato SalvatoriDarba biedrs20.03.193327.03.1988
        15Christian  MarquandChristian MarquandDarba biedrs15.03.192722.11.2000
        16Laura  AntonelliLaura AntonelliDarba biedrs28.11.194122.06.2015
        17Marčello MastrojāniMarčello MastrojāniDarba biedrs28.09.192419.12.1996
        18Tomas MilianTomas MilianDarba biedrs03.03.193322.03.2017
        19Romija ŠneidereRomija ŠneidereDarba biedrs23.09.193829.05.1982
        20Olga  VilliOlga VilliDarba biedrs20.01.192212.08.1989
        21Džuliano  DžemmaDžuliano DžemmaDarba biedrs02.09.193801.10.2013

        Nav norādīti notikumi

        Birkas