Šī gada septembra sākumā Indianapolei un gandrīz visai Indianas pavalstij pāri traucās lielas lietus brāzmas, kādas nebija pieredzētas pēdējos 100 gados. Pārplūda upes, ceļi un pilsētas ielas. Pat daudzi dzīvojamo māju rajoni šķita kā lieli dīķi. Pēc oficiālām policijas ziņām, 3. septembrī Fall Creek upes līmenis pilsētas ziemeļos bijis par 14 pēdām augstāks, nekā citreiz plūdos pieredzēts. Ar tumsas iestāšanos ūdens līmenis upē joprojām cēlās, padarot upei piegulošās ielas, kas dienā vēl bija viegli izbraucamas, bīstamas katram automašīnas vadītājam, kas nejauši tur iemaldījās.
Šāda traģiska nelaime piemeklēja arī Indianapoles latvieti un sabiedrisko darbinieci Maigu Elberti. Viņa bija vienīgais šo plūdu upuris Indianas pavalstī. Pirmā septembra vakarā, kad Elberta kundze brauca pēc baznīcas lapiņas materiāliem, viņas vadīto automašīnu strauji plūstošie ūdeņi norāva no upei piegulošās ielas Fall Creek Parkway North Drive un iesprostoja kokos Fall Creek upes krastā apm. 70 pēdu no ceļa.
Nelaimi pirmie bija pamanījuši vietējās policijas, ugunsdzēsēju un glābšanas komandas dalībnieki, kuri bija norīkoti izvilkt no applūdušās ielas kādu citu automašīnu ar cilvēkiem. Elberta kundze vēl bijusi pie dzīvības, signālizējusi ar mašīnas saules atstarotāju un mājusi ar roku, lai pievērstu sev uzmanību. Taču visi glābšanas mēģinājumi bija nesekmīgi. Ūdens cēlās tik ātri, ka jau pēc stundas visa mašīna bija nozudusi zem ūdens. Nākamajā dienā, 2. septembrī, apmēram 30 glābšanas komandas dalībnieki rūpīgi pārmeklēja upes krastu, ja, iespējams, Elberta kundze būtu ierauta upē. Bija vairāki mēģinājumi sasniegt automašīnu ar laivām. Taču lielās bīstamības dēļ meklēšanu nācās pārtraukt. Beidzot agri no rīta 3. septembrī, kad ūdens bija mazliet nokrities, Elberta kundze tika izvilkta no mašīnas. Vēlāk tai pašā dienā no ūdens izvilka arī automašīnu.
Šajās dienās avīzēs un arī televīzijas ziņās daudz tika stāstīts par Elberta kundzi, par viņas cīniņu ar nāvi un glābēju pūlēm viņu izglābt. Policijas seržants Terijs Hols (Terry Hall), glābšanas grupas vadītājs, reportieriem stāstīja, ka Elberta kundze bija glābējus pārsteigusi ar savu neatlaidību un milzīgo izturību aukstajā ūdenī; 78 gadus vecā kundze izturējusies ļoti saprātīgi. "In 28 years, having recovered about 100 bodies from the water, Elberts' death was the hardest to take. I've never had to stand and feel as helpless as we did. This lady, she was as tough as nails!"
Maiga Elberte-Tikiņa dzimusi 1924. gada 6. decembrī Jēkabpilī, Latvijā. Padomju karaspēkam okupējot Latviju, viņa kopā ar ģimeni 1944. gadā aizbēga uz Vāciju, no kurienes 1950. gadā izceļoja uz ASV. Pēc salaulāšanās ar Jāni Elbertu 1953. gadā pārcēlās uz dzīvi Indianapolē, kur nodzīvoja visu mūžu. Ģimene ir svētīta ar dēlu Aldi, mācītāju Melburnā, Austrālijā, un meitām Dainu un Māru, kā arī ar mazbērniem Kristīnu un Lūkasu. Elberta kundze bija ļoti rosīga sabiedriskā darbā. Cik spēdama viņa palīdzēja vīram Jānim - diakonam Latviešu ev. lut. baznīcā.
Maiga Elberte bija biedre DV apvienībā, Pensionāru biedrībā un ievēlēta draudzes dāmu komitejā. Jo sevišķi viņa centās palīdzēt vecākiem cilvēkiem, vadājot viņus pie ārstiem vai izkārtojot dažādas praktiskas lietas, ko šie cilvēki paši vairs nespēja izdarīt.
Maigas Elbertes-Tikiņas čaklo roku un laipnā smaida pietrūks visiem latviešiem Indianapolē.
Nelaiķes izvadīšana un piemiņas svētbrīdis notika Latviešu ev. lut. baznīcā Indianapolē 13. septembrī. Izvadīšanā piedalījās prāv. G. Lazdinš, māc. R. Franklins, māc. G. Silavs, diak. J. Ķelpis un D. Elberta.
Ar siltiem un mīļiem vārdiem no aizgājējas atvadījās dēls Aldis ar ģimeni un meitas Māra un Daina.