Maiga Renga mīlēja sauli un skaistumu. Tā netrūka viņas jaunībā, dzīvojot Rīgā un saulainajā jūrmalā, studējot zobārstniecību Latvijas universitātē un vēlāk uzsākot zobārstes praksi Latvijā.
Trimdas gadi viņai, tāpat kā mums visiem, sākās tumši un smagi. Ir tomēr cilvēki, kas ne tikai mīl skaistumu, bet to nes sevī un rada ap sevi. Tāds cilvēks bija Maiga Renga.
Kā zobārsti viņu pazina daudzi Mančesterā un apkārtnē dzīvojošie latvieši. Viņas rokas darbā bija veiklas, viņa prata ātri nomierināt ne tikai nervozu pieaugušo, bet arī raudošu bērnu. Viņas darba māka un personības spēks kā ar magnētu pievilka pacientus pat no attālākām vietām. Daudziem jo daudziem tagad pietrūks viņas roku.
Kā cilvēku viņu pazina tikai nedaudzi, jo viņa nepiederēja skaļam pūlim, bet viņai bija atsaucīga sirds un devīga roka. Viņas intereses bija daudzpusīgas. Viņa mīlēja dabu un garas pastaigas mežu klusumā. Viņa mīlēja mākslu — mūziku, gleznas un grāmatas. Atvaļinājumos un nedēļas nogalēs, apbraukājot Angliju, viņa vienmēr pirms braukšanas uz jaunu vietu sīki iepazinās ar šīs vietas vēsturi, tradicijām un mākslas pieminekļiem.

Avots: Londonas avīze, 24.06.1960