Maksimilians Robespjērs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
06.05.1758
Miršanas datums:
28.07.1794
Papildu vārdi:
Максимилиан Робеспьер, Maksimilians Fransuā Marī Izidors de Robespjērs (Maximilien François Marie Isidore de Robespierre
Kategorijas:
Advokāts (-e), Akadēmiķis, Garīdznieks (priesteris,mācītājs, mulla, rabīns,..), Izdevējs, Jurists, Masons, Politiķis, Revolucionārs, Sabiedrisks darbinieks, Valdnieks, Valdības loceklis
Tautība:
 francūzis
Kapsēta:
Parīze, Parīzes katakombas

Maksimilians Fransuā Marī Izidors de Robespjērs - Lielās franču revolūcijas laika politiķis, Jakobīņu kluba prezidents, Francijas republikas diktators.

Dzimis 1758. gada 6. maijā Arrasā (Arras), advokāta ģimenē. Mācījies Luija Lielā koledžā Parīzē, tad Sorbonnas universitātes juridiskajā fakultātē.

1781. gadā uzsāka advokāta privātpraksi Arrasā.

1783. gadā ievēlēts par Arrasas Zinātņu un mākslas akadēmijas locekli.

1789. gadā kā Arrasas pilsonības pārstāvis ievēlēts Ģenerālštatos, pēc tam Nacionālās sapulces deputāts. Savu uzskatu publiskajos izpaudumos kreisi radikāls agrāro problēmu risināšanas jautājumos, kas vairoja tā popularitāti pūļa acīs, taču neatbalstīja ideju par monarhijas likvidēšanu, neprotestēja pret 1791. gada 14. jūnija Le Šapeljē (Le Chapelier) pret strādniekiem vērsto likumu.

1791. gadā bija opozīcijā žirondistu nostājai.

Kopš 1792. gada pavasara izdeva savu iknedēļas avīzi "Konstitūcijas aizstāvis" (Défenseur de la constitution).

1792. gada vasarā izvirzīja prasību ieviest vispārējas vēlēšanu tiesības un ievēlēt Nacionālo konventu.

1792. gada 10. augusta sacelšanās procesā pats nepiedalījās, taču 11. augustā tika ievēlēts revolucionārās Parīzes komūnas vadībā, bet septembrī ievēlēts kā Parīzes deputāts Nacionālajā Konventā, kur strauji radikalizējās, būdams viens no visaktīvākajiem aicinātājiem sodīt karali ar nāvi. Kļuva par Jakobīņu kluba priekšsēdētāju un vienu no 31.05.-2.06.1793. apvērsuma ideoloģiskajiem vadītājiem, kļūstot par jaunās valdības locekli.

1793.g. jūlijā tika ievēlēts Sabiedriskās glābšanas komitejā (Comité du salut public), kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem t.s. Jakobīņu diktatūras un terora ieviesējiem un vadītājiem, pēc laika kļūstot par vienpersonisku diktatoru. Aktīvi proponēja t.s. Augstākās būtnes kultu, ko centās ieviest kā valsts reliģiju, pats kļūstot par tā virspriesteri. Šīs Robespjēra masonu dīvainības pūlī izraisīja tikai smieklus, kas viņu tracināja - Robespjērs jutās aizvainots, pusotru mēnesi (līdz 26. jūlijam) neapmeklēja ne Nacionālā konventa ne komitejas sēdes, laiku pa laikam parādījās tikai Jakobīņu klubā, kur savās runās īgni sūdzējās par ienaidnieku intrigām un tautas nepateicību. Ieilgusī pasivitāte mazināja viņa ietekmi.

1794. gada 26. jūlijā nesekmīgi centās panākt Nacionālā Konventa atbalstu opozīcijas nosodīšanā. Termidora apvērsumā Robespjērs tika arestēts un 28. jūlijā giljotinēts.

 

Avoti: wikipedia.org, vesture.eu, news.ru

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Konkordijas laukumsKonkordijas laukumsnav precizētaIzpildīts nāves sods giljotinējot. en, lv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Joseph Ignace GuillotinJoseph Ignace GuillotinDraugs28.05.176826.03.1814
        2Žans MaratsŽans MaratsDarba biedrs24.05.174313.07.1793
        3Šarls Taleirāns- PerigorsŠarls Taleirāns- PerigorsDarba ņēmējs02.02.175417.05.1838
        4Johans Ādams VeishauptsJohans Ādams VeishauptsSkolotājs05.02.174818.11.1830
        5Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDomu biedrs13.12.194315.06.2007
        Birkas
        vēsture