Dzimis Rīgā 19898. gada 16. oktobrī kā rēdeŗa Andreja Kalniņa otrais dēls. Mācījies Jonatāna skolā Pārdaugavā un vēlāk Viļa Olava komercskolā Rīgā.

1914. gada rudenī devies uz Ribinsku, Krievijā, kur beidzis komercskolu. Kadu laiku studējis kuģu būvniecību Pēterpils politechniskajā institūtā.

1918, gadā iesaukts kaŗa dienestā un Latvijā varējis atgriesties tikai 1922. gadā, kad tūlīt saslimis ar tīfu.

Rudenī iestājies LU tautsaimniecības nodaļā, un to beidzis ar mag.oec. grādu 1930. gadā.

Pēc tēva nāves 1931. gada aprīlī, sācis vadīt A. Kalniņa rēdereju un kuģu kantori Rīgā. Bijis arī direktors latviešu kuģniecības akciju sabiedrībā Austra.

Lektors Krišjāņa Valdemāra jūŗasskolā.

1935. gadā iecelts par Latvijas tirzniecības un rūpniecības kameras vicepriešsēdi kuģniecības un transporta sekcijā. Korporācijā Fraternitas Livonica uzņemts kā pirmais fechtbodists 1927. gada februārī. 

Maksis ievērojami palīdzēja pievilkt konventam mecenātus no kuģu īpašnieku un saimnieciskām aprindām. Viņa iniciatīvā nodibināta konventa goda viesu institūts. Arī viņs pats ar savu tēvu materiāli atbalstījis jauno konventu. Bija kluss un sirsnīgs draugs, arvien izpalīdzīgs. Tāpat kā viņa tēvs, arī Maksis pilnīgi nodevās savam darbam un ta arī palika vecpuisī.

Viņu deportēja 1941. gada 13./14. jūnijā naktī. aizsūtīts uz baigo Soļikamskas iznīcināšanas nometni.

Tur notiesāts uz 10 gadiem, un pēc tam aizsūtīts nezināmā virzienā, bez tiesībām sarakstīties. Tā arī par viņa gaitām ilgi nekas nebija zināms.

Tikai daudzus gadus vēlāk Latvijā Emmai Kalniņa kundzei izsniegta īsa īzziņā, Maksis Kalniņš miris 1944. gada. 27. septembrī, neminot miršanas vietu.

Avots: Fraternitas Livonica "Via Nostra 1926 - 1991"