Makss Borns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.12.1882
Miršanas datums:
05.01.1970
Papildu vārdi:
Max Born; Макс Борн;
Kategorijas:
Akadēmiķis, Docents, Fiziķis, Nobela prēmija, Profesors, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 vācietis, ebrejs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Makss Borns (vācu: Max Born, dzimis 1882. gada 11. decembrī, miris 1970. gada 5. janvārī) - vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem. Devis ieguldījumu arī cietvielu fizikā un optikā. XX gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Borns bija daudzu vēlāku izcilu zinātnieku zinātniskais vadītājs.

1954. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts.

Dzimis 1882. gadā, Breslavā, Vācijas impērija (tagad Vroclava, Polijā).

Tēvs Gustavs Borns bija ievērojams ārsts, bet māte Margarete Kaufmane - bagātu Silēzijas rūpnieku atvase.

Mācības sāka Breslavas universitātē.

Pēc habilitēšanās 1909. gadā, Borns sāka strādāt Getingenes universitātē par privātdocentu.

1913. gadā apprecējās ar Hedvigu Ērenbergu, ģimenē bija trīs bērni. Dēls Gustavs kļuva par ievērojamu ārstu. Meitas Irēnas meita ir aktrise un dziedātāja Olīvija Ņūtone-Džona.

No 1915. līdz 1919. gadam, izņemot dienestu armijā, Borns strādāja par teorētiskās fizikas profesoru Berlīnes Humbolta universitātē, kur uz mūžu iedraudzējās ar Albertu Einšteinu.

1919. gadā Borns strādāja Frankfurtes pie Mainas universitātē, bet no 1921. gada - Getingenes universitātē.

1926. gadā Borns publicēja varbūtības blīvuma funkcijas interpretāciju Šrēdingera vienādojumā, par ko 1954. gadā (28 gadus pēc publikācijas) ieguva Nobela prēmiju fizikā.

1928. gadā Alberts Einšteins nominēja Verneru Heizenbergu, Paskuālu Jordānu un Maksu Bornu Nobela prēmijai fizikā. Tomēr 1932. gadā Nobela prēmiju ieguva tikai Heizenbergs.

Eksistē vairākas versijas par to, kāpēc Bornam toreiz netika piešķirta Nobela prēmija. Borna biogrāfs Džeremijs Berstains uzskata, ka iemesls ir Borna asistenta un Paskuala Jordāna iestāšanās NSDAP un SA 1933. gadā. Pats Heizenbergs vēstulē Bornam apliecināja, ka prēmija pienāktos visiem trim.

Getingenes universitātē Borns bija doktordarbu vadītājs diviem vēlākiem Nobela prēmijas laureātiem - Maksam Delbrikam, Marijai Gepertai-Majerai, bet Borna asistentu vidū ir seši Nobela prēmijas laureāti - Geperta-Majere, Enriko Fermi, Verners Heizenbergs, Gerhards Hercbergs, Volfgangs Pauli un Jūdžins Vīgners.

Būdams atklāts pacifists un, pēc nacistu likumiem, ebrejs, Borns 1933. gadā emigrēja no Vācijas. 2. pasaules kara laikā uzturējās Lielbritānijā un kļuva tās pilsonis. Borns bija kodolieroču izstrādes pretinieks.

1955. gadā - viens no Einšteina-Rasela manifesta parakstītājiem.

Miris Getingenē 1970. gadā. Apglabāts vienā kapsētā ar Valteru Nernstu, Vilhelmu Vēberu, Maksu fon Laui, Maksu Planku un Dāvidu Hilbertu.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        27.11.1895 | Alfrēds Nobels Parīzē sastāda savu testamentu nosakot Nobela prēmijas izveidošanu

        Pievieno atmiņas

        29.09.1954 | Izveidots CERN

        Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Ženēvā. 1954. gadā to dibināja 11 Eiropas valstis. CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.

        Pievieno atmiņas

        10.09.2008 | Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs tiek palaists testa režīmā

        Pievieno atmiņas

        Birkas