Marija Gubene

Pievieno šai personai bildi!

 Dzimusi Kraukļu pagastā. Pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece Latvijā, pirmā latviešu sieviete komponiste, mūzikas publiciste, ērģelniece. 

Studenšu biedrības (korporācijas) Līga Goda filistre.

Apmeklējusi Maskavas konservatoriju, mācījusies ērģeļspēli pie prof. Sabaņējeva un Bubeka, kontrapunktu un fūgu pie Sergeja Taņējeva un mūzikas formu pie profesora Iļjinska.

Kursu beigusi ar brīvmākslinieces diplomu kā laureāte.

No 1919. gada Latvijas konservatorijā vecākā docente obligāto teorētisko priekšmetu klasēs. Pasniedza I un II solfedžo, mūzikas elementārteoriju, I un II harmoniju.

1927. gadā ievēlēta par profesoru. Iznākusi virkne viņas harmonizētu tautasdziesmu koriem, no kurām vairākas plaši pazīstamas.

Savā laikā daudz koncertējusi kā ērģelniece.

Rakstījusi arī mūzikas kritikas ("Dzimtenes vēstnesī" līdz 1913. gadam).

Apglabāta Rīgas Lielajos kapos, piemiņas vieta Atmodas gadu sākumā izpostīta, atjaunota piemiņas plāksne 2010. 7. jūlijā.

***

Mīlestībā uz savu tautu tautskolotājs Jānis Gubenis mūžu veltīja ne vien krauklēniešu bērnu prātu izglītošanai (viņš bija Nikolaja skolas pārzinis un vienīgais skolotājs), bet arī dvēseļu un gara apgaismošanai. Jānis Gubenis vāca Kraukļu pagasta tautasdziesmas. Viņa vākums ieinteresēja komponistu Jurjānu, kas kājām mēroja garo ceļu uz Kraukļiem, lai pierakstītu Gubeņa savāktās tautas dziesmas.

Arī Marija Gubene, skolotāja meita (dz. 1872), pirmā sieviete ērģelniece Latvijā, pirmā Latvijas konservatorijas  profesore, jaunība iesūtījusi Jurjānu Andrejam 60 Cesvaines novada  tauatsdziesmu melodiju. Vēlāk harmonizējusi tautasdziesmas. 

Viņas apdares kļuvušas populāras („Nedod, Dievs, vītolam”, „Es uzkāpu kalniņa” u.c.). Iespiestas 30 latviešu tautas dziesmas (1913), bez tam tautas dziesmu harmonizācijas citos kora dziesmu krājumos.

Viņa konservatorijā mācīja kopš 1927, gada elementāro teoriju, solfedžio, harmoniju. Sarīkojusi daudzus ērģeļu koncertus, komponējusi dažādas garīgas un laicīgās kora dziesmas.

            Jaņa Gubeņa dēls Aleksandrs (dz.1879., Kraukļu pag.) beidzis Maskavas universitātes juridisko fakultāti. 1918.gadā  - Tiesu palātas tiesnesis, 1920.g. - senators, 1931.g.- Senāta Kriminālā kasācijas departamenta priekšsēdētājs. A.Gubenim ir lieli nopelni Latvijas tiesu kriminālās prakses izveidošanā. Darbojies  ārkārtīgi plašā jomā. Kopš 1944 .g. – trimdā Vācija.

            Lūk, ko spēj mūsu nācijas labā darīt viena ģimene, ja vien tās dzīves pamatā ir ideja par tautas neatkarību. Jāņa Gubeņa stādītie 7 bērzi vēl šodien simboliski atgādina viņa ģimenes gara stiprumu...

pēc Gunāra Ivāna atmiņām

Avoti: news.lv, diena.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Aleksandrs GubensAleksandrs GubensBrālis13.03.187921.11.1952

        Nav norādīti notikumi

        Birkas