Latviešu izcelsmes britu slepenā dienesta aģente, Rīgas dzīvnieku patversmes „Dzīvnieku draugs” dibinātāja Marija Kristīne Čilvere sava mūža nogali vadījusi ļoti noslēgti Velsas mežos. Viņa nevienam nav stāstījusi par savu pagātni, bet foto albumos bijuši tikai ziedu un dzīvnieku attēli.

Leģendām apvītā Otrā pasaules kara laika slepenā aģente Fifi bijusi angļa un latvietes ģimenē dzimusī Marija Kristīne Čilvere. Slavenā spiedze, kura mirusi 2007. gadā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados nodarbojās ar dzīvnieku aizstāvību un Rīgā nodibināja dzīvnieku patversmi „Dzīvnieku draugs”.

Tikai 2014.gadā Britu specdienesti atļāvās nedaudz atklāt slavenās slepeno dienestu aģentes dzīves gājumu. Izcili skaistā un izglītotā latviete pirmām kārtām atgādināja 40.g. filmu zvaigzni. Taču vēsturē viņas patiesā misija pilnīgi cita.

Briti prata novērtēt Čilveres intelektu un arī pārsteidzošo drosmi. Viņas nozīme Britu drošības pasākumos kara gaitā bija tik augstā līmeni, ka ziņas par viņas eksistenci un patieso vēsturisko lomu bija pieejamas tikai ļoti augsta līmeņa atsevišķiem britu specdienstu vadītājiem un valsts vadītājiem. Tieši tas viņu padarīja par leģendām apvītu noslēpumainu būtni, ko izredzētie zināja - tā ir slepenā aģente Fi Fi. 

Kā jau personām, par kurām ir zināma maza daļa patiesības, viņa dzīves laikā kļuva par leģendām apvītu noslēpumainu britu neredzamās frontes varoni.

Viņas darbības pieseguma leģenda - vienkārša franču žurnāliste, kura lieliski prot sarunāties, flirtēt, lieliski brauc ar velosipēdu, jāj ar zirgu.

Ikviens britu oficieris, protams, vēlējās šādas skaistules priekša padižoties ar to, ko zin un cik nozīmīgs un svarīgs viņš ir. Ja vienkāršs kaujas kareivis varēja vēl kaut ko atļauties, tad speciālo dienestu aģentiem bija tomēr jāprot klusēt. Tas arī bija Čilveres galvenais uzdevums - testēt un saprast, cik ļoti un kā britu slepeno misiju virsnieki prot glabāt viņiem uzticētos valsts, militāros un stratēģisko noslēpumus. 

Parasti tikšanās notika apmācības centra tuvumā esošo hoteļu bāros, kur ilgstoši prombūtnē no mājām, ģimenes un savējo loka, dažs labs varēja atļauties vājuma brīžus un padalīties ar liktenīgo sievieti nevajadzīgās un diskrētās detaļās par savu darbu un misiju. Tiek uzsvērts, ka tieši Rīgā un Parīzē gūtā izglītība, lieliskās valodas prasmes un daudz plašāks, nekā no kontinenta atrautajiem britiem, skatījums uz pasauli, padarīja Čilveri par īpaši neaizvietojamu slepeno aģentu. Nevienam pat prātā nevarētja ienākt, ka skaistā, strauslā "franču žurnāliste" ir kaut kas vairāk nekā sastapta jautra un runātīga meitene bārā. 

Kā novērtējuši viņas bijušie kolēģi no Britu slepenajiem dienestiem, tad Čilvere bija tā, kura prata notestēt jaunos, iespējamos aģentus un britu noslēpumu glabātājus, vai viņiem piemīt vēlme pastāstīt - "vai zini, kas esmu!?" un vai šie aģenti runā kaut ko miegā.

Pēc kara Čilvere atstāja dienestu un vispirms dzīvoja Čelsijā, bet pēc tam pārcēlās uz Lidnejā. Viņa ar dzīvesdraugu un bijušo kolēģi Džīnu Aleksu Felgeitu (Jean 'Alex’ Felgate) dzīvoja savrup, īpaši nekontaktējoties ar apkārtējiem. Viens no retajiem ģimenes draugiem bija Dženisa Katmore (Janice Cutmore), kura abiem, cienījamo vecumu sasniegušajiem, cilvēkiem palīdzēja personīgi, kā arī palīdzēja pārvaldīt esošos īpašumus. 

Katmore nedaudz ir pavēstījusi, respektējot ģimenes noslēgto dzīves veidu, par milzīgo dzīvnieku mīlestību un izveidoto dzīvnieku patversmi Rīgā, ģimenes kādreizējā īpašumā. Tāpat ir zināms, ka Čilvere dzīvojusi ļoti pieticīgi, no saviem ne īpaši lielajiem ienākumiem regulārī sūtījusi pabalstus savai mātei un vecākajai māsai, kuras patvērumu pēc padomju okupācijas bija atradušas Zviedrijā. Abas nebija starp tiem latviešiem, ko zviedri izdeva Padomju Savienībai iznīcībai.

Kā jau minēts, patversmes vajadzībām viņa dāvāja gan ģimenes mantoto zemi Candera ielā, gan naudu. Čilvere uzskatīja, ka ar labdarību nav jādižojas. Ir jāpalīdz un viss. To apstiprina arī Solvitas Vības stāstītais Latvijas medijiem pēc tikšanās ar Čilveres kundzi Anglijā.

"Anglijā, viņa tur vadīja ļoti noslēgtu dzīvesveidu. Parasti jau uzskatām, ka cilvēks, kurš nodarbojas ar labdarību, palīdzību bezpajumtes dzīvniekiem, ir ļoti mīkstsirdīgs, pat raudulīgs, bet Čivleres kundzei bija gluži pretējs raksturs. Viņa bija kareivis, cīnītājs, un viņas ienaidniekam bija jārēķinās, ka viņam ir ļoti maz izredžu uzvarēt. Viņa bija cīnītājs visos virzienos, bezkompromisa cilvēks. Savos vairāk nekā astoņdesmit gados viņa bija tikpat enerģiska kā divdesmitgadīga jauniete. Mani pārsteidza viņas spēja iedvesmot cilvēkus, nekad nenokārt galvu."

Patversmes vadītāja un Čilveres uzticamības persona Latvijā ir dzīvnieku tiesību aizstāve Solvita Vība:

"Kad viesojos pie viņas mājās, mani izbrīnīja, ka viņai bija daudz foto albumu, bet tajos bija tikai ziedi un dzīvnieki. Nevienas fotogrāfijas no viņas vairāk nekā 80 gadus ilgā dzīves posma. Nebija nevienas fotogrāfijas, kuru varētu iedot „Dzīvnieku drauga” arhīvam. Viņa uzsvēra, ka fotogrāfijām nav lielas nozīmes. Mani tas izbrīnīja, bet nu to es ļoti labi saprotu.

Viņa arī uzsvēra, ka labdarībai nav jābūt publiskai un ar to nevajag plātīties. Kad pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Latvija atguva neatkarību, pateicoties viņai, arī tika izveidots „Dzīvnieku draugs”.

Ar Čilveri varēja runāt par jebkuru tēmu, viņa bija ļoti erudīts cilvēks. Kad viesojos pie viņas, tad, piemēram, uz galda redzēju atvērtu sengrieķu filozofa Platona grāmatu. Tomēr sarakste un komunikācija ar viņu bija tikai un vienīgi par dzīvnieku aizsardzības tēmu. Protams, ka viņa neko nerunāja par savu pagātni un dzīvi. Tikai tagad saprotu, kāpēc.

Čilvere dzīvoja ne tikai noslēgtu, bet arī ļoti askētisku dzīvi 18. gadsimta mežsarga namiņā Velsas pierobežā.. Tagad man uz visiem agrāk neatbildētajiem jautājumiem par viņas personību, ir ļoti daudz atbilžu.”

Žurnāls "Kas Jauns" vēsta:

Nenovērtējams ieguldījums Lielbritānijas drošībai

Arhīva dokumenti liecina, ka Čilvere 1942. gadā izbēga no nacistu koncentrācijas nometnes un Lielbritānijas slepenajiem dienestiem jau 22 gadu vecumā piedāvāja savus pakalpojumus „aktīvā dienestā bīstamos apstākļos”. Čilvere pārvaldījusi vairākas valodas, un viņas uzdevums bijis pārbaudīt britu aģentu uzticamību. Viņa izlikusies par franču žurnālisti un sarunā pie pusdienām vai bārā savaldzinājusi aģentus, izvilinot no viņiem informāciju. Viņas rakstītie ziņojumi izšķīra, vai attiecīgo aģentu var sūtīt ārvalstu misijā. Čilvere raksturota kā ārkārtīgi skaista, ļoti inteliģenta un drosmīga jauna sieviete, kas devusi nenovērtējamu ieguldījumu Lielbritānijas drošībai kara laikā.

Čilvere piedzima Londonā angļa un latvietes ģimenē, bet viņa uzauga savas mātes dzimtajā Latvijā un Rīgā mācījās vācu skolā. Viņa uzsāka studijas Sorbonas universitātē Parīzē, bet, kad izcēlās karš, viņa tika ieslodzīta koncentrācijas nometnē Bezansonā. Čilverei izdevās izbēgt no nometnes un nonākt Lielbritānijā, kur arī pavadījusi visu savu atlikušo mūžu. Pēc pensionēšanās no dienesta Čilvere dzīvoja noslēgtu dzīvi Anglijas laukos, veltot sevi dzīvnieku labturībai un savam dārzam.