Marija Montesori dzimusi 1870. gada 31. augustā nelielā Itālijas pilsētiņā. Tēvs Alesandro, māte Renilde. Jau bērnībā M.M. izcēlās ar stipru raksturu, gribasspēku un mērķtiecību, labām muzikālām, matemātiskām un filoloģiskām dotībām.

1882. gadā M.M. iestājās zēnu tehniskajā skolā, ko veiksmīgi absolvēja. Tajos laikos tas bija neparasts un drosmīgs lēmums, jo meitenes tehniskajās skolās nemācījās. 1890. gadā M.M. nolēma kļūt par ārsti un iestājās Romas Universitātē. Arī tas bija neparasts, drosmīgs un mērķtiecīgs lēmums, jo Itālijā par ārstiem tolaik strādāja tikai vīrieši. 1896. gadā M.M. kļuva par pirmo sievieti - ārsti Itālijā.

1897.-98. gadā M.M. sāka strādāt ar „idiotiem” (tā tolaik Itālijā sauca bērnus ar attīstības traucējumiem). M.M. rūpīgi apguva darbā ar šādiem bērniem specializējušos franču pedagogu Itāra un Segēna sarakstīto literatūru.

1898.-1900. gadā M.M. strādāja ar „idiotiem” Romas universitātes psihiatriskajā klīnikā. Pēc divu gadu darba viņas audzēkņi teicami nokārtoja valsts eksāmenu rakstīšanā, skaitīšanā un lasīšanā, iegūstot pat labākus rezultātus nekā normāli attīstīti bērni. Tas vedināja M.M. uz domām, ka viņas metode darbojas lieliski un darbā ar normāli attīstītiem bērniem tai varētu būt vēl labāki panākumi. M.M. sāka strādāt ar normāli attīstītiem bērniem un šim darbam veltīja visu turpmāko mūžu. Var sacīt, ka tas bija M.M. slavas gājiena sākums, jo eksāmena rezultāti izraisīja pastiprinātu interesi par M.M. un viņas metodi.

Romas universitātē Marija iepazinās ar savu kolēģi Džuzepi Montesano, abiem izveidojās attiecības un lai gan Marija gaidīja bērnu no viņa, Džuzepes māte aizliedza viņam Mariju precēt, jo paš raduraksti sniedzās pat līdz Aragonas karaļnamam. 1898.gadā pasaulē nāca mazais Mario, bet tā ka tajos laikos nebija iedomājams, ka sievietei vienai varētu būt bērns, Mario tika nodots audzināšana kādai ģimenei laukos. Džuzepe gan solīja mūžīgu mīlu un nekad ne ar vienu citu neprecēties, tomēr jau pēc gada salaulājās ar citu sievieti un par bērnu aizmirsa. Marija dēlu bieži apciemoja, bet to, ka Marija ir viņa māte, dēls uzzināja tikai pusaudža vecumā, bet Marijas tuvinieki domāja, ka zēns ir adoptēts. Marijai laika gaitā ar dēlu izveidojās ļoti ciešas saites, viņš bijis liels palīgs viņas darbā.

M.M. plaši izmantoja citu ārstu izstrādātus materiālus, tāpat arī pati veidoja jaunus (šajā posmā viņa pamatā izmantoja sajūtu materiālus). Saviem palīgiem viņa norādīja, ka pret bērniem jāizturas kā pret līdzvērtīgām personībām.

1901. gadā M.M. uzsāka studijas eksperimentālajā psiholoģijā un pedagoģiskajā antropoloģijā. Viņa bieži apmeklēja sākumskolas, lai pētītu tur izmantotās metodes.

1907. gadā M.M. atvēra savu pirmo izglītības iestādi Romā - Casa dei Bambini jeb Bērnu māju, ko iekārtoja strādnieku mājokļu pirmajā stāvā ar kāda itāļu miljonāra, M.M. teorijas piekritēja, atbalstu. Pati Montesori atzinusi, ka slava pie viņas atnākusi pārāk agri un ātri. Pirmajai bērnu mājai drīz sekoja desmitiem citu.

1913. gadā M.M. pameta pasniedzējas darbu Romas universitātē un slēdza ārstes privātpraksi, lai pilnībā pievērstos pedagoģijai un organizētu pedagogu apmācības kursus. Anglijā, Argentīnā, Francijā un Amerikā atklāja Montesori skolas.

Montesori uzsāka starptautisku pedagogu apmācības kursu, sarakstīja un izdeva vairākas grāmatas.

Kad Itālijā sāka nostiprināties totalitārais režīms, M.M. pārcēlās uz Spāniju, kur turpināja mācīt pedagogus, rakstīt grāmatas, piedalīties starptautiskos kongresos. Totalitārajā režīmā Montesori bērnudārzi nebija vēlami, jo tajos audzināja patstāvīgas un brīvi domājošas personības.

1929. gadā Berlīnē nodibināja AMI (Association Montessori Internationale – Starptautiskā Montesori asociācija), mūsdienās galvenais sekretariāts atrodas Amsterdamā.

Montesori nonāca konfliktā ar nacistu valdību, kas pakāpeniski slēdza viņas skolas Itālijā un Vācijā. M.M. pārcēlās uz Barselonu, vēlāk uz Amsterdamu.

Sākoties 2. pasaules karam, M.M. kopā ar dēlu devās uz Indiju, kur turpināja rosīgi darboties. Šajā periodā M.M. izstrādāja sākumskolas programmu. Pēc 2. pasaules kara M.M. atgriezās Eiropā. Viņa mira 1952. gada 6. maijā Holandē, tur viņa arī ir apglabāta.

Avots: http://www.petniekudarbnica.lv

          Ievas stāsti, 2019