Marija Terēzija, arī Marija Terēze (vācu: Maria Theresia von Österreich; dzimusi 1717. gada 13. maijā, mirusi 1780. gada 29. novembrī), bija Austrijas ķeizariene, kā arī Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore kā imperatora Franča I sieva (vēlāk atraitne). Austrijā valdījusi 40 gadus un 40 dienas.

Valdīšanas laika raksturojums

Marijas Terēzijas valdīšanu sagatavoja viņas tēvs imperators Kārlis VI, 1713. gadā izdodams t.s. pragmatisko sankciju, kas pavēra ceļu troņa mantošanai arī sieviešu kārtas pecnācējiem. Pēc Kārļa VI nāves Saksija, Prūsija, Bavārija un Francija šo sankciju apstrīdēja un izcēlās Karš par Austrijas mantojumu (1740 - 1748). Kara rezultātā Austrija zaudēja Silēziju, kuru anektēja Prūsija. Arī Septiņgadu kara (1756 - 1763) rezultātā Silēzija palika Prūsijas sastāvā.

Marijas Terēzijas laiku uzskata par aktīvu reformu laiku, kad Austrijas impērija nostiprinājās gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Par vienu no savas ietekmes paplašināšanas metodēm Marija Terēzija uzskatīja savu daudzo bērnu aprēķina laulības ar citu Eiropas valstu monarhiem.

Viņai bija 16 bērni, no kuriem divi ir bijuši imperatori Jozefs II un Leopolds II, bet viena no meitām - Francijas karaliene Marija Antuanete. Jau Marijas Terēzijas dzīves laikā Jozefs II un Leopolds II oficiāli tika iecelti par līdzvaldniekiem Austrijā un Bohēmijā.