Marija Tokare

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.12.1862
Miršanas datums:
22.09.1938
Mūža garums:
75
Dienas kopš dzimšanas:
58916
Gadi kopš dzimšanas:
161
Dienas kopš miršanas:
31235
Gadi kopš miršanas:
85
Tēva vārds:
Kārlis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Brinka
Kategorijas:
Mājsaimniece
Tautība:
 lietuvietis
Kapsēta:
Rīgas Miķeļa kapi

Marija Brinka dzimusi Kārļa Brinka un viņa sievas Rozālijas ģimenē. [10] Dzimšanas vieta – Topiancku pagasts, Panevēžas apriņķis, Kauņas guberņa. [3]

Brālis – Antons (1873-1925). [10]

Ticība: katoļticīga. 

Tautība: lietuviete.

Pavalstniecība – Krievijas, vēlāk – Latvijas.

Izglītību ieguvusi mājās. Valodas prasmes: latviski – runājusi, bet rakstīt pratusi daļēji, krieviski, lietuviski, poliski runājusi, bet rakstīt nepratusi.

Laulājusies ar Franci Tokaru [3] ?.

Bērni: dēli – Ādolfs, Jānis un Francis; meitas – Viktorija un Jadviga Kristīne.

Sarunvaloda ģimenē – poļu valoda.

Nodarbošanās: mājsaimniece.

Ar vīru skaitījusies piederīga Kauņas guberņai, apgabalam, kas neietilpa Latvijas teritorijā, tādēļ 01.12.1919, pēc  aptuveni 50 gadu nodzīvošanas Rīgā, abi kopā lūguši viņus uzņemt Latvijas pavalstniecībā. Iesniedzot Iekšlietu ministram lūgumrakstu par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā, 21.10.1920 Rīgas prefektūras ārsts devis slēdzienu par veselības stāvokli, apliecinot, ka varējusi strādāt „mērenus” darbus, piemēram, vadīt saimniecību, jo vecuma dēļ novērojamas sirds asinsvadu apkaļķošanās pazīmes. Tā kā bijuši spējīgi paši sevi uzturēt un politiskās uzticamības ziņā par viņiem nekas „šaubīgs nebija manīts”, tad ar Ministru kabineta lēmumu Francis Tokars ar sievu Mariju 12.11.1920 uzņemti Latvijas pavalstniecībā. Svinīgo zvērestu nodevuši Rīgā, 26.11.1920. [3]

1920. g. septembrī administratīvi sodīta par viltota piena nodošanu pilsētas pārtikas valdei. [5]

1937. g. kā Rīgas Kara slimnīcas rajona namsaimnieku biedrības biedre ziedojusi Ls 1,- Uzvaras laukuma izbūvei. [7, 9] 1940. g. ziedojusi Ls 10,- Valsts aizsardzības fondam. [4]

Dzīvojusi Kauņas guberņā, Vilkomiras apriņķī, Šmudecku pagastā. Kopš 1870. g. dzīvojusi Rīgā, Ieroču ielā 10, bet no 08.08.1912 [3] – Rīgā, Invalīdu ielā 6, [2, 3] personīgā divstāvu koka mājā ar pagalmu. [3]

Mirusi Rīgā 75 gadu vecumā.

Nāves cēlonis: asinsizplūdums smadzenēs (haemorrhagia cerebri). [10]

Apbedīta Rīgā, Miķeļa kapsētā.

Pēc nāves Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļā atklāts mantojums. [6]

02.05.1939 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļa izskatījusi mirušo Franča Tokara un tā sievas Marijas, dzim. Brinks, mantojuma lietu. Tā kā tiesai neviens nebija iesniedzis mantojuma atstājēju rīkojumu nāves gadījumam (testamentu vai mantojuma līgumu), tad atbilstoši Civillikumam viņu mantojums pārgājis likumiskiem mantiniekiem. Likumiskas mantošanas tiesības pieteikušas viņu meitas: Jadviga-Kristīne Vilsons, dzim. Tokars, un Viktorija Tokars. Pēc lūdzēju paziņojuma šis mantojums:

  • sastāvējis no nekustama īpašuma Rīgas pilsētas 2. hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 1456. numuru;
  • pēc likuma novērts uz Ls 4000,-.

Apgabaltiesa nolēmusi: apstiprināt mantošanas tiesībās uz mirušo Franča un Marijas Tokaru mantojumu līdzīgās daļās viņu meitas; nepiedzīt no mantiniecēm mantojuma nodevu, bet piedzīt aktu nodevas Ls 3,-; piesūtīt nodokļu departamentam šī lēmuma norakstu; atzīt par dzēstām visas uz šo mantojumu līdz šim laikam nepieteiktās tiesības un prasības. 

02.06.1939 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļa izdevusi lietas 1546 norakstu Jadvigai-Kristīnei Vilsons ar atzīmi, ka lēmums likumā paredzētā laikā nav ticis pārsūdzēts un ka aktu nodeva Ls 3,- samaksāta zīmognodevās.

05.06.1939 Rīgas notārs Jānis Krūklands, pamatojoties uz viņam doto J.K. Vilsons pilnvarojumu, Rīgas zemesgrāmatu nodaļai, iesniedzot obligāciju – zemesgrāmatu aktu, nostiprinātu uz iepriekš minēto nekustamo īpašumu, uz kuras izdarīts uzraksts par tās dzēšanu, lūdzis dzēst augšminēto obligāciju. Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 06.06.1939 Rīgas  zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērot lūgumu ar žurnāla Nr. 3214, nolēma: Rīgas pilsētas 2. hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, IV daļas 4. ailē ierakstīt: 11.01.1910 ar žurnāla Nr. 95 nostiprinātā hipotēka par 5200 rbļ. dzēsta.

Tajā pašā dienā,  iesniedzot Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas nolēmuma norakstu, Jadviga-Kristīne Vilsons, dzim. Tokars, uz pilnvarojuma pamata Rīgas zemesgrāmatu nodaļai lūgusi nostiprināt attiecīgajās zemesgrāmatās nelaiķu vecāku atstāto mantojumu – nekustamo īpašumu – līdzīgās daļās uz viņas un Viktorijas Tokars vārda. Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 06.06.1939 Rīgas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērot lūgumu ar žurnāla Nr. 3215, nolēma: Rīgas pilsētas 2. hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, II daļas 1. ailē ierakstīt: uz Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas 02.05.1939 lēmuma un Likuma par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu 33. p. pamata īpašuma tiesības nostiprinātas līdzīgās daļās J.K. Vilsons, dzim. Tokars, un V. Tokars. [1]

25.03.1939 laikrakstā “Valdības Vēstnesis” publicēts 3. saraksts ar nekustamajiem īpašumiem, kuriem 1939. g. Rīgas pilsētas Nekustamu īpašumu valde noteikusi izpirkuma maksas. Par virsīpašuma tiesībām, kuras galvaspilsētai piederējušas uz gruntsgabalu II hipotēku iecirknī, 1456. nodaļā (Invalīdu ielā 26), tā noteikusi Ls 244,80 lielu izpirkuma maksu. No tās katram līdzīpašniekam bijusi jāmaksā tāda izpirkuma daļa, kāda ideālā daļa viņam no nekustamā īpašuma piederējusi. Publicētajā sarakstā par 510 m2 lielā nekustamā īpašuma īpašniekiem norādīti Marija un Francis Tokari, [8] jo meitas vēl nebija atstiprinātas mantojuma tiesībās. Faktisko līgumu ar Nekustamu īpašumu valdi slēgušas abas mantinieces. Turklāt tajā īpašnieces apņēmušās samaksāt Ls 236,80 lielu izpirkuma maksu. Līgums paredzējis, ka uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatās ievestas Rīgas pilsētai par labu ķīlu tiesības izpirkuma maksas atlikuma – Ls 136,80 – apmērā, līdz ar 6 % no šīs summas, sākot no 01.01.1939. Šīs ķīlu tiesības stājušās spēkā dalīta īpašuma ķīlu tiesību vietā un bijušas primāras attiecībā pret visām zemesgrāmatās agrāk nostiprinātajām ķīlu tiesībām.  

Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 31.08.1940 Rīgas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 7062, nolēma: Rīgas pilsētas 2. hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, IV daļas 1. un 2. ailē ierakstīt: uz 14.09.1939 līguma pamata nostiprināta Rīgas pilsētas labā hipotēka Ls 136,80 apmērā, saskaņā ar Likumu par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu noteiktās izpirkuma maksas atlikuma nodrošināšanai. [1]

Avoti:

1. LVVA, 1615. f., 4. apr., 2231. l.

2. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5385. l.

3. LVVA, 3234. f., 2. apr., 3214. l.

4. Jauni talcinieku pulki valsts aizsardzības stiprināšanā. Latvijas Kareivis, Nr. 278 (1939, 7. dec.), 4. lpp.

T.p. arī

Mūsu armijai. Rīts, Nr. 3 (1940, 4. janv.), 2. lpp.

Tauta tēvzemei. Brīvā Zeme, Nr. 2 (1940, 3. janv.), 2. lpp.

Tautas un armijas vienības apliecinājums. Rīts, Nr. 338 (1939, 7. dec.), 2. lpp.

5. Riga. Administratiwi sodīti. Latwijas Sargs, Nr. 222 (1920, 30. sept.), [3.] lpp.

6. Rīgas apgabalt.[iesas] 3. civilnodaļa… Valdības Vēstnesis, Nr. 21 (1939, 26. janv.), 4. lpp.

7. Rīgas namīpašnieku ziedojumi Uzvaras laukuma izbūvei. Mūsu Īpašums, Nr. 3 (1937, 15. janv.), 6.-7. lpp.

8. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 70 (1939, 25. marts), 5.-7. lpp.

9. Strādāsim Latvijai! Brīvā Zeme, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.

t.p. arī

Ulmanis, Kārlis. Uzvaras laukuma talcenieki (140. turpinājums). Latvijas Kareivis, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.

Ulmanis, Kārlis. Ziedojumi darbam, kuŗā tauta ieliek sirdi. Jaunākās Ziņas, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.

Ulmanis, K. Jeder Tag bringt neue Spenden. Rigasche Runschau, Nr. 10 (1937, 14. Jan.), S. 5.

10. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.

    

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas