Beigusi Kijevas sieviešu ģimnāziju ar mājskolotājas tiesībām,

                1906/1907. Kijevas „Klusiņas“ sieviešu ģimnāzijas skolotāja,

                1907/1919. Valmieras sieviešu ģimnāzijas priekšniece,

                1919/1922. Valmieras pilsētas pamatskolas pārzine,

                1922/1924. Gaujienas ģimnāzijas skolotāja,

                1924/1928. dažādās skolās,

                1928/1940. Franču liceja skolotāja,

                1938. XI 16. stādīta no Izglītības ministrijai apbalvošanai ar 

                                Triju Zvaigžņu ordeņa V šķīru.

                Avots:       LVVA 1632-2-357-45.

Rīgā 1966 g. 19. decembrī mirusi baltu filoloģe Marta Daugule. Šī vēsts domās vienos brīvajā pasaulē izkliedētos bij. Rīgas Franču liceja audzēkņus un audzinātājus, jo baltu filoloģijas maģistre Marta Daugule šai mācības iestādē bija cienījama audzinātāja un latviešu valodas skolotāja. Pusaudžu gados dažs varbūt kurnēja par skolotājas lielajām prasībām, bet vēlākajā dzīvē bija pateicīgi par to to, ko viņa mācījusi. Latvijā palikušie liceja absolventi, kā aculiecinieks raksta, ar lielu godu un dziļā sirsnībā izvadījuši savu skolotāju 28. decembrī. Bijusi liela ziedu bagātība. Aktrise Alma Ābele skandējusi dzejoļus. Bijušas solo dziesmas, kokles un vijoles mūzika. Sakarā ar aizgājējas vēlēšanos, viņa apbedīta Valmieras kapos, uz kurieni braukuši līdz vairāki pavadītāji. Pie kapa bijusi svētruna un daudz laicīgu runu, ko izkārtojušas Daugules bijušās Valmieras meiteņu ģimnāzijas audzēknes. Marta Daugule cēlusies no Mazsalacas un augusi lauksaimnieka dzimtā. Dzimusi 1880. g. 27. dec., bet skolas beigusi Ukrainā. Bet ap gadsimta maiņu uzņemas jaundibinātās Valmieras meiteņu ģimnāzijas direktrises amatu. Latvijas universitātei nodibinoties, pārcēlās uz Rīgu, lai studētu baltu filoloģiju, tai pašā laikā strādājot par skolotāju pilsētas pamatskolā, līdz pārnāk uz liceju. Pēdējie desmit dzīves gadi viņai bija sevišķi smagi, jo uz apledojušas ietves Rīgā viņa pa divi lāgi bija lauzusi abas kājas un arī muguru, tā ka kustēties varēja tikai ar lielām grūtībām.

Avots: Laiks, 18.01.1967