Rakstnieku savienības mašīnrakstītāja.

---

23. septembrī rakstnieku saime pēdējā gaitā uz Raiņa kapiem pavadīja savienības ilggadējo mašīnrakstītāju Martu Jansoni. 35 gadus viņa nostrādāja Rakstnieku savienībā, šifrēja dažādus rokrakstus, pārrakstīja neskaitāmus melnrakstus. Būdama dziļas kultūras cilvēks, ar valodu  labuzināšanu (krievu, vācu, franču un angļu) M. Jansone daudz deva sava kolektīva biedriem. (Karogs, 01.12.1983)

---

Jā, bija laiki, kad visu Rakstnieku savienības «kancelejas» darbu pieveica trīs dāmas - tehniskā sekretāre Džesija Dzērve ( https://timenote.info/lv/Jesija-Dzerve ), mašīnrakstītāja Marta Jansone un kurjere Elza Zeizuma ( https://timenote.info/lv/Elza-Zeizums ) .
Mašīnrakstītājas Martas Jansones biogrāfija raksturo laikmetu - baletdejotāja iemīlas ārstā un laimīgas ģimenes dzīves vārdā pamet skatuvi. Vīru boļševiki izsūta, un viņš iet bojā. Šā iemesla dēļ Jansone no padomju varas nepieņēma pensiju. Bet mašīnrakstītājas alga tajos tālajos gados, kā zināms, bija nožēlojami maza. Stāstīja, viņa pārtiekot no tējas, lētajiem biskvītiem un nikotīna.
Jansone pārvaldīja trīs valodas; krieviski un vāciski iesniegtos tekstus viņa bieži vien deva atpakaļ, izlabotus kā skolnieku domrakstus. Bezcerīgos gadījumos ņēma baltu loksni un, neiztrūkstošajam papirosam kūpot kalsnajos pirkstos, pati uzrakstīja vajadzīgo no viena gala līdz otram. Būdama smalkjūtīga un klusa, viņa bez vajadzības savu celli neatstāja. Kad nebija nekas rakstāms, trina prātu ar VDR žurnālos iespiestajām krustvārdu mīklām. Gadiem steidzoties, Jansones sīkais augums izdriba aizvien gaisīgāks, smalkās sejiņas bālie vaigi likās tikpat bezkrāsaini kā plānie, pa zēnu modei īsi apcirptie mati. Reiz agrā rīta stundā redzēju viņu dodamies uz darbu; pūta spēcīgs vējš, viņa tipināja, tikpat kā netikdama uz priekšu. Šķita, tūdaļ tūdaļ brāzma viņu pakamps un plīvojošu aizraus kopā ar čabošajām rudens lapām. (Diena, 20.06.1992, no Zigmunda Skujiņa raksta)