1906. gadā atvēra savu fotodarbnīcu Grīziņkalnā, Pērnavas ielā 16. Aktīvs Latviešu fotogrāfiskās biedrības biedrs, piedalījies vietējās un ārzemju foto izstādēs. Filmējis Latvijas kultūras darbiniekus pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma. Uzņēmis arī kinohronikas, piemēram, "Zviedrijas karaļa viesošanās Rīgā" (1929), un pasūtījuma filmas ar dažādu firmu reklāmām. Filmas "Kaķīša dzirnavas"(1932) operators un producents. Otrā pasales kara laikā gāja bojā Lapiņa darbnīca Marijas ielā 2, līdz ar to arī viņa foto un kino arhīvs. Pēc Otrā pasaules kara strādāja par fotogrāfu kombinātā "Rīgas Foto".

    ***

Nācis no Rembates. Padomju laikā zaudējis savu lauku saimniecību, kur lielākā aizraušanās bija liliju audzēšana. Lapiņam daudz vairāk pie sirds ķērās Lielvārdes māju nacionalizācija nekā fotodarbnīcas sagraušana kara apstākļos.

Lai atbalstītu jaunos māksliniekus, tēlniekam Mārtiņam Zauram pasūtījis sev kapa pieminekli. Granītā kaltais sievietes tēls tuvu Meža kapu ieejai tagad paslēpies aiz milzu tūjām.

Avots: "Mani pacienti," Jānis Liepiņš, 1998.g.