Naktī uz 15. maiju pēc grūtas ciešanas viņsaulē aizgāja centīgs darba rūķis un sabiedrisks darbinieks, Ozolnieku pagasta Mesku māju īpašnieks Mārtiņš Pavlovskis. Nelaiķis slimoja ar kuņģa vēzi un pag. gadā viņam izdarīja operāciju. Pēc tās viņš redzami atspirga, bet ļaundabīgais audzējs atkārtojās un cietējs slēdza acis uz mūžu. Mārtiņš Pavlovskis dzimis 1867. g. 12. novembrī Mesku mājās kā šo māju saimnieku dēls. Izglītību baudījis vietējā pagastskolā un jau no mazotnes sāka staigāt zemkopības gaitas. Sasniedzis pilngadību, trīs gadus bija karaklausībā toreizējās Krievijas armijā Lodzā (Polijā), kur ieguva apakšvirsnieka pakāpi. Atgriezies dzimtenē turpināja darbu tēva mājās un 1898. gadā uzņēmās to vadību. Vēlāk apsaimniekoja arī Ozolnieku pagasta Sarkankroga mājas, kuras pēc pasaules kara ieguva savas ģimenes īpašumā. Kara laikā abu saimniecību ēkas nopostīja un pēc kara nācās uz drupām celt jaunu dzīvi. Centīgais darba rūķis neatlaidīgā darbā drīz vien atjaunoja nopostītās ēkas un saimniecību abās mājās. Nelaiķis līdz pat pēdējam laikam vadīja abas saimniecības. Saprotot kāda liela nozīme izglītībai, M. Pavlovskim nekāds darbs nebija par grūtu, nekādi upuri par lieliem, lai sagādātu līdzekļus savu bērnu izglītošanai. Apsaimniekojot toreiz tikai nelielās Mesku mājas, viņš prata sagādāt līdzekļus, lai viņa trīs dēli varētu apmeklēt vidusskolu.

Nelaiķis atstāj dzīves un cīņu biedreni Līnu, trīs dēlus: Kārli, kas tagad saimnieko mājās, Pauli — kapteini-leitn. autotanku pulkā un Jāni —  laikraksta "Zemgales balss" atbildīgo redaktoru. Meita Mirdza vēl apmeklē vidusskolu.
Līdztekus darbam savās mājās, M. Pavlovskis prata atlicināt laiku arī darbam sabiedrībā. Ozolnieku pagasta pašvaldībā viņš darbojās jau pirms kara. Pēc kara viņu vairākas reizes ievēlēja pagasta padomē, kur darbojās līdz pēdējam laikam. Kā Sv. Annas draudzes loceklis nelaiķis 35 gadus darbojās draudzes vecajo saimē, strādādams  pie draudzes dzīves kopšanas. Bez tam nelaiķis līdzdarbojās vairākās Ozolnieku un Meijenieku sabiedriskās organizācijās un savā laikā bija Meijenieku Latviešu Zemnieku Savienības pag. nodaļas valdes loceklis. Vispār sabiedrībā bija iemīļots un iecienīts kā atklāts un sirsnīgs cilvēks un īsts patriots. Nelaiķa izvadīšana pēdējā gaitā būs Debesbraukšanas dienā, 21. maijā no Sv. Annas baznīcas uz Zanderu kapiem.