Marts dzimis 1944. gada 27. oktobrī Saldus slimnīcā. Viņa vecāki- Anna Valija Kilēvica un
Marts Kilēvics. Neilgi pēc piedzimšanas Marta mammai bija jāpamet slimnīca un ar
jaunpiedzimušo Martu jābēg uz patversmi, jo pilsētā sākās bombardēšana.
Bērnību Marts pavadījis Brocēnos. Viņa tēvs bija skolotājs un skolas gaitas Marts uzsācis
Brocēnu pamatskolā. Kad puika bija vēl mazs, viņa mammīti Padomju vara izsūtīja uz Sibīriju,
jo Anna bija ārste un bija sniegusi palīdzību mežabrāļiem. Marts dzīvojis kopā ar Tēti, ar 5
gadus vecāko brāli Edgaru un mammas mammu Kristīni, kura arī palīdzējusi rūpēties par
bērniem. No brāļa mazais Marts daudz ko mācījies.
Turpinājās vajāšanas, vairākkārt tika mainītas dzīvesvietas. Viņi pārcēlās uz Rīgu, sākumā
dzīvoja Vienības gatvē pie vecmammas pusmāsas Zelmas. Dzīvojuši arī Tallinas ielā un Juglā
Krēgermuižā.
Mamma atgriezās pēc 8 Sibīrijā pavadītiem gadiem, sāka strādāt 4. Pilsētas slimnīcā, kur Tēvs
strādājis par saimniecības pārzini. Šī arī bija Marta 1. darba vieta.
18 gadu vecumā Martam bija jāiet dienēt krievu armijā. Volgogradā Marts sabija 3 gadus.
Armijas laikā mūžībā devās gan Māte, gan Tēvs.
Jāpiebilst, ka no jaunības gadiem Marta lielā aizrautība bija braukt ar auto,- un tā tad bija
viņa profesija mūža garumā. Atgriežoties no armijas, viņš turpināja darba gaitas Rīgas
Adītājā.
Tad staltais Marts ieskatījies kaimiņu meitenē Rutā, apprecējušies un drīz vien piedzimusi
meita Edīte. Kādu laiku strādājis arī Juglas profesionālā šūšanas skolā par šoferi, bet
visilgāk,- Rīgas Taksometru parkā,- no 1973.- 1993.gadam! Lielā laime bijusi, kad 1980.gadā
piedzimis dēls, kuram pēc tradīcijas devis vārdu Marts. Arī dēls, pavisam mazs vēl būdams,
bija vienmēr gatavs braukt!
Lielāko daļu sava mūža Marts nodzīvojis Juglā, un Juglas ezers un tā apkārtne viņam vienmēr
bijusi sirdij tuva. Viņš pats kopā ar bērniem ne reizi vien organizēja Juglas pludmales
sakopšanas talkas.
Marts bija dzīvespriecīgs, sabiedrisks, viņam patika svinēt dzīvi, patika būt cilvēkos. No
vecākiem mantota vēlme lasīt, mantojumā atstātas labas grāmatas un 1 no aizrautībām,-
labu grāmatu iegāde. Martam vienmēr ir bijis svarīgi interesēties par pasaulē notiekošo.
Viņam bija vispusīgas zināšanas, viņam piemita iedzimta inteliģence un tolerance. Marts ir
bijis ļoti izpalīdzīgs, dažbrīd bija gatavs palīdzēt, nedomājot par sevi.
Par šoferi strādājis arī Vidzemes priekšpilsētas pašvaldībā, un darba gaitas noslēdzot,-Rīgas
Grāmatu bāzē.
21 gadu atpakaļ Martu piemeklēja smaga slimība, un līdz mūža beigām diendienā viņu
atbalstīja un palīdzēja, cik vien spēja, sieva Ruta. Viņam izdevās piedzīvot savus divus
mazbērnus- Bernadetu un Bertramu, viņš varēja būt kopā ar savu ģimeni, justies atbalstīts un
mīlēts.

Līdz pat pēdējām dzīves dienām visu diennakti viņš klausījās Latvijas 1. Radio, lai zinātu, kas
notiek pasaulē. Ārkārtīgi erudīts! Pat smagā slimība sākotnēji nebija par šķērsli tam, lai prātā
spēlē „Gribi būt miljonārs” zinātu 80% atbilžu.
Marts bija ļoti pacietīgs. Nekad, ne par ko nesūdzējās. Vienmēr optimists. Un humora izjūtu
nezaudēja līdz pat savām pēdējām dzīves dienām.
Marta mīļākais gadalaiks bija rudens. Un varbūt nav nejauši, ka viņš izvēlējies aiziet tieši šajā
laikā..